Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas novada uzņēmējdarbības veicināšanas programmas 2014. ga-
dam veidošanā iesaistās vietējie zemnieki.
Septiņu saimniecību pārstāvji pagājušajā nedēļā tikās ar LLKC Bauskas nodaļas vadītāju Eleonoru Maisaku, novada lauku attīstības konsultanti Rudīti Jaunzemi un uzņēmējdarbības konsultanti Daci Griķi. Zemkopji stāstīja par savām interesēm un vēlmēm. Priekšlikumus ņems vērā, veidojot šī gada semināru tematu un pieredzes apmaiņas braucienu galamērķu sarakstu.
Ierauga lielisku iespēju
Lauku uzņēmēji iesaka izzinošos braucienus rīkot ne tikai vasarā, kad piedalīties var galvenokārt sievietes, bet arī ziemā. Brunavietis Albīns Baļčūns rosina doties uz viņa pagastā esošo galda bietīšu pārstrādes uzņēmumu SIA «Jaunkrasts»: «Vajadzētu popularizēt mūsu dārzeņu audzētāju un pārstrādātāju. Pārdevu pelēkos zirņus, viņš tos fasē. Ražotnes iespējas ir ļoti lielas. Varētu aizbraukt uz «Jaunkrastu», saimnieks Gints Druseiks pateiktu, kādas kultūras viņu interesē.» Tas ir iedīglis kooperācijai, atzinīgi novērtējot ideju, piebilda R. Jaunzeme.
Vēl zemkopjus interesē grāmatvedība, gaļas liellopu audzēšana, citu Latvijas novadu saimnieku pieredze, koku kopšana, saimniecības pareizs ekonomiskais modelis, kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa veidošana.
Lielie apceļ mazos
Vecumnieku novada bioloģiskās zemnieku saimniecības «Liepas» saimnieks Agris Veide darbojas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un Latvijas Zemnieku federācijā. Viņš klātesošajiem stāstīja par lauku politikas aktualitātēm.
Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas nodarbina ne tikai vietējos lauksaimniekus, bet visas valsts mērogā skar zemi – ko sola jaunais Zemes pārvaldības likums? Vai tas pasargās mazos zemniekus no situācijām, kad viņu iekoptās nomas platības nopērk lielsaimnieks, kurš spējīgs samaksāt vairāk un ātrāk? Diemžēl tā ir ierasta prakse arī Bauskas novadā. Kad likums iestāsies par ilgtspējīgu saimniekošanu Latvijas laukos un tiks noteikts lauksaimnieka platību maksimālais apjoms? Uz šiem jautājumiem pagaidām atbilžu nav.
Par grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos šī gada 10. martā Ādažu kultūras un radošās izglītības centrā risināsies konference «Lauksaimniecības zeme – Latvijas stratēģiskais resurss». Lai izskanētu dažādi viedokļi, mūspuses zemkopji plāno piedalīties.
Cieš augsnes auglība
Pašlaik Latvijas lauksaimniecības nozares nav sabalansētas – dominē graudkopība. E. Maisaka pieminēja jau ilgāku laiku sabiedrībā zināmo satraukumu par augsnes noplicināšanos augu sekas neievērošanas dēļ. Monokultūru audzēšana un organiskā mēslojuma aizstāšana ar minerālo, turklāt vēl augsnes blietēšana ar smagu tehniku atstāj negatīvu iespaidu uz augsnes auglību un struktūru. Ja vienā vietā septiņus gadus pēc kārtas audzē kukurūzu, augsnes sakārtošanai vajadzēs 12 gadus. Lai sasniegtu lielu ražu, zemi nereti pārmēslo, un to var salīdzināt ar speķi. Kultūra «izēd» visu trūdvielu. Šādā augsnē nevar ilgi audzēt graudaugus, par dārzeņiem nemaz nedomājot.
Problēma ir akmens, kas mests lielsaimniecību un biogāzes ražotāju dārziņā. Tā ir zemes iznīcināšana, uzskata Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Baloži» īpašnieks Raitis Garais. Viens no risinājumiem – motivēt zemkopjus audzēt zaļmēslojuma kultūras.
