Meklējot skapī grāmatu par Vili Plūdoni, kuram tūlīt jubileja, nejauši vai tomēr likumsakarīgi uzgāju ukraiņu dižgara Tarasa Ševčenko dzejas krājumu «Liktenis». To biju pirms vairākiem gadiem saņēmusi Ukrainas vēstniecībā Rīgā no toreizējā vēstnieka Latvijā (līdz 2010. gadam), literatūrzinātnieka Raula Čilačavas. 19. gadsimta dzejnieks, kura portreti esot teju katrā ukraiņu mājiņā līdzās svētbildēm, bijis dzimtcilvēks, kurš pratis iegūt brīvību, viņa literārajā mantojumā iemīļotie vārdi ir – Liktenis, Brīve un Ukraina. Cik ļoti tas sasaucas ar šodienu…
Neba man, ne Latvijai būs ietekmēt situācijas attīstību Ukrainā. Tikai dažas lielvalstis izlems un noteiks, kā un kam šai pasaulē būt. Tomēr … kā gan klusēt, kā savaldīt emocijas, ja redzi vēstures atkārtošanos!? Krievijas un bijušās Padomju Savienības KGB (padomju valsts drošības komiteja, kurā strādājis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins) gadu desmitiem izstrādātās un joprojām pielietotās metodes darbībā.
Militārie konflikti labumu dod vien dažiem, bet lielu labumu… Tā dēļ mašinērija darbojas, un miljoni ļaužu cieš. Biržās katastrofāli krītas Ukrainas un Krievijas uzņēmumu akcijas, grivnas un rubļa vērtība grimst. Krievijas tauta (ne jau valsts pārvalde) iztērējusi 50 miljardu dolāru Soču Olimpiskajām spēlēm, bet nu Ukrainas krīzes dēļ šai tautai zaudējumi vēl lielāki, lēš TV kanāla «RTVI» eksperti. Investori sāk pamest Krieviju.
Krievijas TV raidījumu vadītāja, diezgan skandalozā Ksenija Sobčaka, kura allaž polemizē ar Putinu, ir paziņojusi: «Putinam jau sen nav svarīga nauda, bet viņa mērķis ir ieiet vēsturē. Olimpiskās spēles – tas ir labi, bet apetīte aug. «Prezidents, kurš atdeva Krievijai Krimu» – lūk, tas tik ir nopietns paragrāfs mācību grāmatā.» Šādus maza auguma vīriņus ar lieliem mērķiem vēsture mums jau piedāvājusi, bet agrāk vai vēlāk viņi cietuši fiasko. Jācer, ka tā būs arī šoreiz.
