Svētā Valentīna diena šogad, šķiet, pagāja klusāk, piezemētāk. Uzskatu, ka tie ir tikai tirgotāju pļaujas svētki. Vai mīlestību var dalīt? Šodien es dodu tev sirdi, bet rīt to saminu.
Esmu lepna par mūsu sportistiem. Manu nopelnu gan tur nav, izņemot līdzi jušanu un īkšķu turēšanu, līdz vairs nevarēja iztaisnot. Maz skatos hokeju, bet olimpiādes laikā sēdēju kā ķipis un jutu līdzi. Lepojos ar brāļiem Šiciem. Brāļi Dukuri gan nebija apmierināti ar panākto, bet – galvas augšā! Vēl ir pietiekami jauni, lai sasniegtu aug-stāku mērķi. Paldies visiem sportistiem par ieguldīto darbu, arī par uztraukumiem un savureiz negulētajām naktīm.
Ukrainā līst asinis. Un ne pa jokam. Ja nogalināto ir desmitiem, tad tas jau ir pavisam nopietni. Es lūdzu Dievu, kaut pie mums tā nenotiktu. Jebkuram būtu jāielāgo senču gudrība: «Miers baro, nemiers posta.»
Ja gribam, lai dzīve kļūtu labāka, neļausim mūsu gudrajām galvām nelietderīgi izmantot tām atvēlēto laiku gan Saeimā, gan novadu domēs. Aicināsim deputātus uz laukiem apskatīt, kā dzīvojam, kā iztiekam. Pirmā un visvairāk vajadzīgā palīdzība ir darbavietas un alga. Ministriem būtu jāredz savām acīm, ka krīze laukos nav beigusies. Un vēl tā netaisnība no uzņēmēju puses, kad par darbu netiek samaksāts, cik pienākas pēc likuma. Cilvēki baidās ko teikt, jo var palikt bez darba. Deputāti šo netaisnību negrib novērst, jo ir saistīti ar uzņēmējiem. Manuprāt, ja ir likums, tad priekš visiem!
