Krievija nevar bez smagām sekām sev pašai vest lielu vai ilgstošu karu. To rāda jau pieredze mazajā Čečenijā. Krievija nevar atļauties arī pilnīgi saraut sakarus ar Rietumiem.
Kremļa agresori cer nevis uz tīri militāru uzvaru Ukrainā, bet gan uz Rietumu piekāpību un neizlēmību. Putins rīkojas tieši tāpat kā savulaik Hitlers. Toreiz Minhenes vienošanās, upurējot Čehoslovākiju, nevis nomierināja, bet gan iedrošināja agresorus un pavēra ceļu Molotova-Ribentropa paktam un Otrajam pasaules karam. Galu galā neizsargājās neviens… Noziedzīga nolaidība tagad var būt ne mazāk bīstama kā toreiz.
Pašlaik svarīgākais uzdevums pasaules politikā – nekādā ziņā nepieļaut otru Minheni!
Rietumi var
Ar agresoru ir jārunā kā ar agresoru, un Krievijas pozīcijas nedrīkst uzlaboties ne par milimetru. Viņiem ir skaidri jāsajūt, ka agresija neatmaksājas. Ir jāprasa Krievijas karaspēka bezierunu izvešana no Ukrainas teritorijas.
Vai tiešām vēl jāuzskaita visas iespējamās sankcijas agresora savaldīšanai? Daži piemēri. Iesaldēt visu Krievijas amatpersonu un varbūt arī oligarhu rēķinus un pasludināt šīs personas par nevēlamām Rietumu zemēs. Atlikt visas sarunas ar Krieviju, izņemot sarunas par agresijas izbeigšanu. Ierobežot ekonomiskos sakarus (banku un vērtspapīru sektorā noteikti). Ievest Melnajā jūrā NATO floti, pagaidām netuvojoties. Visām vai gandrīz visām ES un NATO valstīm atsaukt uz konsultācijām vēstniekus no Maskavas. Izslēgt Krieviju no G-8 lielvalstu «kluba» nevis nezināmā nākotnē, bet dažu dienu laikā, ja nesāks izvest karaspēku. Un tā tālāk. Daļu sankciju var ieviest uzreiz, daļu turēt «gaisā pakārtas» un realizēt pēc vajadzības.
Lai nodrošinātu stabilu mieru, ir jāiet vēl tālāk. Rietumu vadošajiem spēkiem – Eiropas Savienības valstīm un ASV – vajag oficiāli paziņot, ka tās neatzīst nekādas Krievijas īpašās interešu zonas ārpus pašas Krievijas teritorijas. Tieši šo ideju taču var uzskatīt par visa ļaunuma sakni. Krievija ir pierādījusi, ka tā šīs intereses māk realizēt, vienīgi kaitējot citām zemēm un vispārējai drošībai. Es domāju, ka NATO vajag sākt visām Krievijas kaimiņvalstīm piedāvāt drošības garantijas vai sadarbību drošības jomā. Tad arī pašai Krievijas Federācijai būs iespēja beidzot sākt rūpēties par savu potenciālu ekonomikā, kultūrā un tautas labklājībā, netērējoties idiotiskās avantūrās. Pretējā gadījumā miers būs apdraudēts vēl desmitiem gadu.
Guļ un grēko
Laikā, kad rakstu šīs rindas, Eiropas lielvalstis ar Vāciju priekšgalā, maigi izsakoties, guļ. Lielais bizness nevēlas bojāt attiecības ar Krieviju, lai arī ko tā darītu. Man ir šaubas par lielo korporāciju un banku uzticību Latvijas, Vācijas vai jebkurām citām nacionālajām interesēm. Eiropa jāmodina tiem, kuri labāk izprot agresijas draudus – mums, baltiešiem.
Ja Eiropa nevar novērst karu, tad tā nevar neko.
Uz priekšu, Latvija!
Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienībā un citur Rietumos ir jāieņem stingra nostāja un jāpārliecina arī partneri. Krievijas karaspēka bezierunu izvešana, tādas sankcijas, kas to var panākt, Krievijas impērijas ārējo interešu neatzīšana. Daži jautājumi varbūt būs jārisina gadiem, bet jārisina. Vajadzīgs arī darbs ar Rietumu sabiedrisko domu.
Nevajag kautrēties. Mēs esam līdztiesīgi ES dalībnieki, bet šajā jautājumā pat esam kompetentāki par vairākumu pārējo eiropiešu.
Mūsu rokās
Nu mēs varēsim redzēt, kurš politiķis domā par Latvijas drošību, bet kurš par to, kā «nelēkt acīs» Eiropas varenajiem, lai, piemēram, neapgrūtinātu savu tālāko karjeru.
Politisko partiju biedriem ir jāmudina savas partijas (ja tās to nedara) stingri un aktīvi uzstāties pret Krievijas agresiju, izmantojot arī starptautiskos sakarus.
Labi, ka šogad ir gan Eiroparlamenta, gan Saeimas vēlēšanas. Varēsim novērtēt partiju darbību. «Saskaņas centrs» eksāmenā jau ir izgāzies ar lielu blīkšķi. Šī partija tagad ir norakstāma. Vērosim arī pārējos politiķus.
Nav izslēgts, ka būs nepieciešamas arī protesta akcijas, ja Latvijas vai ES politiķu rīcība būs pretrunā ar Latvijas drošības interesēm un ja tā vedīs uz otru Minheni.
***
«Pasaules prakse ne vienreiz vien ir pierādījusi, pie kādām globālām nelaimēm ir novedusi piekāpšanās īslaicīga izdevīguma vārdā,» uzsver Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija savā 4. marta paziņojumā.
Es pievienojos arī šajā paziņojumā paustajam atbalstam idejai par NATO sauszemes karaspēka bāzes ierīkošanu Latvijā. Ir nepieciešams rūpēties par Latvijas aizsardzību mediju telpā pret agresīvās lielvalsts melīgo un mieram naidīgo propagandu. Vēl varam panākt mieru visā Eiropā, panākt bez asinīm.
