Neliela auguma vīriņš ar lielo hūti, kurš dzīvo pie jūras, man ir prātā jau kādu nedēļu. Ak, nepārprotiet, mani nepavisam neinteresē viņa politiskā orientācija un tiesu darbi! Man gribētos, lai viņš ierodas Bauskā un apskata, kā mēs veidojam savas mīļās pilsētas ainavu.
Domāju, ka mazā vīra ar lielo hūti vērtējums mums liktu noplakt zemākiem par zāli, bet varbūt tieši pretēji – sacelt spuras un apgalvot zemgaļiem raksturīgajā augstprātībā: labs ir viss, ko darām!
Krūmus pilsētā ir jācērt un brikšņi jāiznīdē – par to nevar būt runa. Bet jautājums ir par to, kā to darām un kam uzticam šo darbu. Sīkāk nepaskaidrošu, jo ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim patlaban ir ekskluzīva iespēja pārliecināties, kā Bauskā top 21. gadsimta jaunā ainava.
Ja esat pārbraukuši pāri Mūsas pagaidu tiltam, gar būvmateriālu veikalu «Līga» dodieties puskilometru uz priekšu un palūkojieties pa kreisi! Kā ar neganta orkāna spēku izārdītā visa daudzo hektāru platība, kas pieder teju vai «mītiskam» īpašniekam, ir pilsētas dzīvās dabas daļa un tās ainavas elements. Te nu ir reāla bilde faktam, kā izpaužas pašvaldības tiesības atļaut, aizliegt vai koriģēt koku ciršanu savā teritorijā. Pirms gadiem pieciem pieņemtie grozījumi noteikumos par koku ciršanas atbildības deleģēšanu pašvaldībām, manuprāt, bija lēts, populistisks triks.
Totālā vienaldzība un zināšanu trūkums, kāds valda vairākumā novadu domju, ir šokējošs. Izņēmums varbūt ir tikai neliela auguma vīrs ar hūti, kuram bez visiem saviem legālajiem un slēptajiem biznesiem rūp arī savas pilsētas ainava. Aizbrauciet uz Ventspili un apskatieties! Starp citu, tā nav vienīgā Latvijas pilsēta, kurā, neviena neuzraudzīti, sabiedrisko darbu strādnieki nekad neuzdrīkstētos pēc savas primitīvās sajēgas pārveidot ainavu.
