Cik reāla ir valsts iestāžu pārcelšana no Rīgas uz reģioniem?
Vieta atrastos
RAITIS ĀBELNIEKS, Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
Ideja par dažu ministriju izvietošanu ārpus galvaspilsētas ir apsverama. Tas nav nekas pasaules pieredzē nebijis, un šādai decentralizācijai ir savi plusi un savi mīnusi. Mūsdienās, kad arvien lielāks dokumentu apjoms tiek parakstīts un nosūtīts elektroniski, valsts pārvaldes iestādēm vairs nav nepieciešams atrasties ciešā pudurī. Iespējamā kādas ministrijas pārcelšanās uz Bausku nenāktu par sliktu mūsu novadam. Mēs atrodamies Latvijas centrālajā daļā, tādēļ nokļūšana galvaspilsētā neaizņem vairāk laika kā no vienas Rīgas malas līdz otrai. Daudzi baušķenieki jau tagad strādā ministrijās Rīgā, tātad – šeit atrastos daļa no vajadzīgā darbaspēka ar atbilstīgu kvalifikāciju.
Lielākā problēma būtu attiecīgu telpu sameklēšana un piemērošana lielam ierēdņu skaitam. Ja ministriju darbinieku daudzums tiktu ievērojami samazināts, tad kāda piemērojama ēka atrastos. Protams, Bauskā sameklētu vietu arī lielas ministrijas jaunbūvei, kaut vai Zem-
kopības ministrijai. Bauskas novadā lauksaimniecība ir vadošā tautsaimniecības nozare, tamdēļ mēs priekšroku dotu tieši Zemkopības ministrijai. Bauskas infrastruktūra šādas lielas valsts pārvaldes iestādes izvietošanai pie mums ir gana laba un atbilstīga, un pienesums mūsu novadam būtu daudzas labi apmaksātas darbavietas.
Tādu piemēru ir daudz
JĀNIS ROZENBERGS, Cēsu novada domes priekšsēdētājs:
Latvija nav tik liela valsts, lai administratīvā aparāta daļēja decentralizācija nestu sev līdzi nepārvaramas neērtības. Vienlaikus Latvija nav arī tik maza, lai kļūtu tikai par pilsētvalsti Rīgu. Uzskatu, ka šāds solis reģioniem nāktu tikai par labu. Par to liecina arī citu pilsētu mēru paustā gatavība nodrošināt infrastruktūru kādām ministrijām – jebkurai pilsētai pat daži simti ekonomiski aktīvu cilvēki ir no svara.
Jau izskanējušas versijas par Zemkopības ministriju Jelgavā, Satiksmes ministriju Liepājā vai Ventspilī u. tml. Kultūras ministrijas iespējamo pārcelšanu uz Cēsīm vizītes laikā rosināja bijušais vides aizsardzības un reģionālais ministrs Einārs Cilinskis un parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš, kam, protams, piekritām.
Ar infrastruktūru problēmas neredzam – pašvaldībai ir brīvas, atbilstīgas ēkas pilsētas centrā, regulāra vilcienu un autobusu satiksme, kur pieejams bezvadu interneta tīkls.
Decentralizācija nav nekas jauns. Turklāt tai nebūtu jāskar konkrēti ministrijas. Ir arī ministriju satelītiestādes, no kurām būtu iespējams atslogot Rīgu. Igaunijas pilsētā Tartu atrodas ne vien Izglītības un izpētes ministrija, bet arī Igaunijas Augstākā tiesa. Līdzīgi Augstākā tiesa Čehijā ir Brno, nevis Prāgā. Vācijā vairākas ministrijas atrodas Bonnā, bet Federālā Konstitucionālā tiesa ir Karlsrūē. Tādi piemēri ir visā pasaulē.
Viegli atrodams
MĀRTIŅŠ CIMERMANIS, Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) galvenais birojs atrodas Ozolniekos netālu no Jelgavas. Pats ceļu uz darbu ikdienā mēroju no Bauskas novada Ceraukstes pagasta. LLKC sākotnēji dibināta kā valsts iestāde, bijusi bezpeļņas organizācijā un tagad ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Esmu vairākkārt pārliecinājies, ka lēmums to izvietot ārpus Rīgas ir bijis pareizs.
Mēs, darbinieki, šeit jūtamies ļoti labi. Turklāt centrālais birojs ir ideālā, visiem apmeklētājiem vienkārši atrodamā vietā – Ozolnieku centrā, ceļa malā. Ikviens lauku cilvēks šeit var ierasties, nemaldoties pa lielu pilsētu, netērējot laiku un nervus, lai atrastu stāvvietu automašīnai, kas parasti ir maksas. Birojs ir Latvijas vidienē, tuvu maģistrālajiem ceļiem, tam ērti piekļūt. Šeit nav sastrēgumu, apkārt ir zaļa vide.
Tā kā valsts iestādes galvenais uzdevums ir kalpot cilvēkiem, pēc savas pieredzes varam ieteikt Zemkopības ministrijai novērtēt šīs priekšrocības – līdzās LLKC ēkai ir liels brīvs zemesgabals ar labu infrastruktūru, kur pietiktu vietas vēl kādai valsts iestādei.
