Vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais apsekojums.
Citos Latvijas reģionos ziemāji skarti mazāk, taču kailsala ietekmi uz saimniekošanu izjutīšot teju katrs graudu audzētājs.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informē centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, šis ir kārtējais gads, kad tiek piedzīvoti netipiski laikapstākļi, kas šogad augkopjiem rada salīdzinoši lielus zaudējumus – viena hektāra pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro uz hektāru atkarībā no sēklas cenas.
Saimnieciskie zaudējumi esot lielāki, ņemot vērā jau rudenī veiktos ieguldījumus. “Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet pārējā Latvijā situācija ir labāka tajos laukos, kurus saimnieki iesēja salīdzinoši vēlu un izvēlējās mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas šķirnes, kas gan ir mazāk ražīgas,” skaidro Balodis.
Marta otrajā pusē veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums liecinot, ka no kopumā ar ziemas rapšiem apsētajiem apmēram 60 000 hektāru kailsala dēļ izsaluši vairāk nekā 40 000 hektāru jeb 70 līdz pat 80% no sējumiem. Vissliktākā situācija esot Zemgalē, kur, pēc LLKC ekspertu vērojumiem, atsevišķās saimniecībās pārsēt nāksies pat 100% ziemas rapšu sējumu. Latvijā kopumā salīdzinoši labā stāvoklī ir tikai apmēram 10% no apsekotajiem rapšu sējumiem.
Sliktā stāvoklī ir arī ziemas kviešu sējumi – no 260 000 hektāru izsaluši vairāk nekā 156 000 hektāru jeb 60 līdz 70%. Lielākie postījumi ir Zemgalē, kur salīdzinoši labā stāvoklī ir tikai 10% no apsekotajiem sējumiem. Citos reģionos ziemas kviešu sējumi izdzīvojuši labāk.
Ziemas mieži iesēti apmēram 3000 hektāru, un no tiem izsaluši 70% jeb apmēram 2100 hektāri.
Vērtējot ziemāju stāvokli Latvijas reģionos, LLKC eksperti secina, ka nosacīti labāk tie pārziemojuši Kurzemē, mazāk postījumu ir arī Latgalē. Savukārt Vidzemē situāciju vērtē kā normālu, jo šeit tradicionāli ir bargāki ziemošanas apstākļi un daļa ziemāju tiek pārsēti ik gadu.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Zemkopības ministrijā, patlaban nav plānots maksāt kompensācijas par sējumiem, jo lauksaimniekiem bija iespēja sējumus apdrošināt, turklāt no valsts varēja saņemt atbalstu 50% apmērā par apdrošināšanas polisēm. “Protams, Zemkopības ministrija seko līdzi, kas notiek ar sējumu stāvokli, bet šobrīd vēl nevar pateikt, kāda situācija gala rezultātā būs izveidojusies,” uzsver ministrijā.
