Kā šī ziema ietekmējusi sējumus un stādījumus?
Vissmagāk Zemgalē
MĀRĪTE ĶIKURE, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Saimnieks V» valdes priekšsēdētāja:
Kailsals šoziem savu slikto darbu izdarīja. Latgalē un Kurzemē bija sniegs, tur nav problēmu. Daļēji skarta Vidzeme, vissmagāk Zemgalē. Zemniekiem jāpārsēj ļoti lielas platības – 80, 90 un pat simt procenti no sējumiem. Nevienu gadu tā nav bijis. Vieglāk ir tiem, kas bija apdrošinājuši sējumus, bet to nepaveica visi – paļāvās, ka nekas traks nenotiks.
Tagad vasaras kviešu sēklu jāpērk par dārgu naudu. Citam izdodas iegūt cenā ap 300 eiro un dārgāk, bet dažviet jau piedāvā par
600 eiro tonnā. Sācies tas laiks, kad varētu sēt, bet pat tagad ir šaubas – meteorologi sola aukstuma vilni. Baidās, ka nenosalst arī vasarāji. Ir uztraukums par to, kāds būs pavasaris – ja būs ilgs un sauss, sēklas slikti sadīgs. Tāpat ir skaidrs, ka vasaras kviešu un rapšu raža būs mazāka par ziemas kultūrām. Citi pat plāno rapšu vietā sēt pupas.
Jau tagad jārēķinās, ka rudenī par dārgu cenu būs jāpērk ziemas kviešu sēkla. Problēmas būs kaltēm, jo lielākā daļa vasaras sējumu nogatavosies vienā laikā, paņemt visu uzreiz būs grūti. Papildu sēšanas darbi nozīmē, ka beigsies bezakcīzes degviela, būs jāpērk dārgākā – akcīzes.
Aizpagājušajā gadā bija laba raža un cena, pagājušajā gadā zemāka cena un raža, bet šogad pilnīga apstāšanās – nebūs līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā. Un tas mūs piemeklē gadā, kad atvēries zemes tirgus – tagad vietējiem zemniekiem nebūs naudas, par ko iegādāties zemi. Izpirks ārzemnieki.
Zāle pasargā
Māris Kaminskis, Vecumnieku novada Valles pagasta bioloģiskās dārzkopības saimniecības «Dzērves» īpašnieks:
Augļu koki «Dzērvēs» pārziemojuši normāli. Sniega trūkums īpaši netraucēja, jo audzējam tos zālienā, starprindās saglabājam zemsedzi. Bioloģiskajā saimniecībā zāli starp augļu kokiem neiznīcina ar ķīmiju, bet tikai notrimerē. Rudenī to neizdarījām, atstājām garāku, un tas palīdzēja pārziemot, sevišķi pundurkokiem, kam seklākas saknes. Arī ogu krūmi ziemu pārlaiduši labi. Vallē sniegs bija apmēram trīs nedēļas, bet tas nav nekas briesmīgs. Esam piedzīvojuši arī pavisam bezsniega ziemas. Sniega trūkums nav tik bīstams kā liels sals. Izsalšana sevišķi apdraud kauliņkokus – ķiršus, plūmes, aprikozes, persikus. Taču šī ziema pārlaista labi.
Patlaban, kamēr pumpuri vēl nav sākuši atplaukt, dārzkopjiem iesaku veidot vainagus. Vēl ir laiks to darīt, jo pavasaris nāk palēnām. Ja kādam nemaz nav pieredzes, labāk kādu reizi pasaukt palīgā dārznieku. Taču var pasmelties padomu arī augļkopības grāmatās.
«Dzērvēs» pavasara darbi jau rit, darāmā ir daudz. Taču ar stādiem esam sastopami Rāmavā, Lieldienās būsim Spīķeros Rīgā, kā arī pavasara izstādē Ķīpsalā, stādu parādē Jelgavā un Ogrē. Neliegsim arī padomu, ja kādam ir konkrēti jautājumi. Izbraukumu kalendārs pieejams mājaslapā dzerves.lv.
Izsala pat izturīgākie
Oskars Balodis, Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs:
Šis ir kārtējais gads, kad piedzīvojam netipiskus laika apstākļus, kas šogad augkopjiem nes lielus zaudējumus – viena hektāra pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro. Jāņem vērā arī rudenī ieguldītais. Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet situācija ir labāka tajos laukos, kurus saimnieki iesēja pavēlu, izvēloties mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas, taču mazāk ražīgas šķirnes.
Lauku apskate marta otrajā pusē liecina, ka no kopumā ar ziemas rapšiem apsētajiem 60 000 ha kailsala dēļ izsaluši vairāk nekā 40 000 ha jeb 70 – 80%. Zemgalē atsevišķās saimniecībās pārsēt nāksies pat 100% ziemas rapšu. Latvijā kopumā labā stāvoklī ir tikai 10% ziemas rapšu sējumu.
Sliktā stāvoklī ir arī ziemas kvieši – no 260 000 ha izsaluši vairāk nekā 156 000 ha jeb 60 – 70%. Zemgalē labā stāvoklī ir tikai 10% ziemas kviešu platību, citos reģionos tie pārziemojuši labāk.
Ziemas mieži iesēti apmēram 3000 ha, un no tiem izsaluši 70% jeb 2100 ha. Labāk sējumi pārziemojuši Kurzemē, mazāk postījumu ir Latgalē, savukārt Vidzemē situāciju vērtē kā normālu, jo šeit tradicionāli ir bargāki ziemošanas apstākļi un daļa ziemāju tiek pārsēti ik gadu. Zemgalē nāksies pārsēt līdz pat 80% graudaugu sējumu. Piedzīvotā kailsala ietekmi izjutīs teju katrs graudu audzētājs.
