Sācies pavasaris – ceļi ir sausi, gaiss sāk nedaudz iesilt, un dienas lielākoties ir saulainas. Pēc darbā pie datora pavadītām stundām gribas paelpot svaigu gaisu. Lielu dienas daļu pavadu sēžot, tāpēc vakaros skrienu. Tas palīdz atbrīvoties no ziemas mēnešos uzkrātajām «rezervēm».
Dzīvoju Iecavā, pie vidusskolas, un pašlaik sportošana brīvā dabā man sagādā problēmas. Gājēju celiņu mājas tuvumā nav, un skriešana apkārt autoostai ciema centrā nav tā vilinošākā ideja. Nereti nākas sportot uz ceļa braucamās daļas, kas nav ne ērti, ne veselīgi, ne droši. Vēl man ir iespēja doties uz novecojošo sporta laukumu Iecavas internātpamatskolas pagalmā, bet tur skrejceļš nav labāks par zemesceļu.
Ideāli būtu, ja varētu izmantot vienu no iecavnieku lielākajiem lepnumiem – jaunuzcelto stadionu, netālu no manām mājām, bet tas joprojām atrodas aiz slēgta žoga.
Sākotnēji bija paredzēts, ka to atklās pērnā gada septembrī, bet sliktā asfalta seguma dēļ darbus laikā nepieņēma. Stadions aizvien nav pieejams iedzīvotājiem, jo – kā esmu dzirdējusi: «Atklāšanai jāgaida siltāki un patīkamāki laikapstākļi.» Esot izlemts, ka tas notiks aprīļa beigās, un svinīgajā pasākumā piedalīsies arī sportisti no Lietuvas.
Sazinājos ar Iecavas novada domes speciālistiem, lai noskaidrotu, kāpēc skrejceļu nevar izmantot jau tagad. Izrādījās, ka skrejceļam bija jābūt pieejamam no 1. aprīļa, bet stadiona atvēršanas datums pārcelts nedēļu uz priekšu. Tikai šonedēļ pašvaldības izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē veikti precizējumi stadiona iekšējos kārtības noteikumos. Apbēdina, ka šīs formalitātes netika sakārtotas rudens un ziemas mēnešos, jo sākotnēji stadionu plānoja atklāt septembrī. Tomēr sākot no pirmdienas, 7. aprīļa, nevienam sportotgribētājam nevajadzētu palikt aiz vārtiem.
