Finanšu ministrija (FM) neatbalsta ierosinājumu samazināt
pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, jo no šī risinājuma
lielākie ieguvēji nebūtu mazturīgie.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums
par Čehiju un Meksiku rāda, ka no PVN samazināšanas pārtikai 50% labuma
gūst tirgotāji, 40% – situētie iedzīvotāji, bet 10% iegūst mazāk
aizsargātie un trūcīgie iedzīvotāji, aģentūrai LETA sacīja Finanšu
ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Tādējādi
mazturīgo atbalsts ir nevis ar PVN samazināšanu risināms jautājums, bet
gan pabalstu politikas jautājumus.
Sarežģīta nodokļu politika ir arī slogs uzņēmējiem, atzīmēja ministrijas pārstāvis.
Nav iespējams arī piemērot samazinātu PVN likmi vietējai pārtikai, jo
Eiropas Savienības direktīva liedz dažādās Eiropas Savienības valstīs
piemērot dažādas PVN likmes produktam atšķirībā no tā ražošanas vietas,
proti, nedrīkst piemērot atšķirīgas PVN likmes Vācijā, Grieķijā un
Latvijā ražotiem gurķiem, jo šāda rīcība tiek vērtēta kā diskriminācija.
Latvija arī pati sevi nenodrošina ar pārtiku, daudz pārtikas tiek
importēts, tādējādi PVN samazināšana dotu labumu arī ārvalstīs ražotai
pārtikai, skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs.
Turklāt PVN samazināšana pārtikai nozīmētu arī to, ka valsts budžetā neienāktu vairāki simti miljoni eiro.
Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien
vienojās aicināt atbildīgās ministrijas sniegt viedokli par kolektīvo
iesniegumu, kas paredz samazināt PVN pārtikai. Komisijas deputāti kopumā
pozitīvi vērtēja šo ieceri, tomēr vairāki no viņiem šaubījās, vai šādu
iniciatīvu varētu izdoties īstenot šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Iniciatīvas autors Normunds Grostiņš deputātiem skaidroja, ka pašlaik
25 Eiropas Savienības valstīs PVN pārtikai “ir lielākā vai mazākā mērā
pazemināts”, turklāt kolektīvā iesnieguma formulējums paredz iespēju
sākt darbību pakāpeniski.
Iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai portālā “manabalss.lv”
atbalstījuši aptuveni 13 400 cilvēku. Tomēr Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes pārstāvji vēstulē Saeimas sekretāra biedram Jānim
Vucānam (ZZS) norāda, ka no 13 407 saņemtajiem personas kodiem trīs nav
identificēti un 170 personas kodi neatbilst parakstītāja statusam.
Tiesības iesniegt Saeimā kolektīvos priekšlikumus ir tad, ja tos ir
parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.
