Aizraušanās. Oļģerts Liepiņš fotogrāfijās iemūžinājis laikmetu.
Melnbalti fotoattēli no 70. ga-du norisēm Imanta Sudmaļa kolhozā krājas kaudzē – vīri sējas laikā uz lauka un atpūtas brīdī, brigadiere Dzidra melnā ķiverē ar mocīti piebraukusi pārbaudīt darbus, traktors «Belarus» ar bīstama paskata salmu vākšanas uzkabi, zirdziņš graudu ratu priekšā, MTZ traktori sastatīti rindā apskatei, kāpurķēžu ekskavators rok bedri.
Iecavas novada Zorģu pusē visu mūžu nodzīvojušais Oļģerts Liepiņš fotografē kopš zēna gadiem. Neviens cits ar fotoaparātu pa kolhozu nav īpaši izrādījies, bet tagad šie attēli ir vērtīgas laikmeta liecības.
Traktors grāvī
Nadzīgais bildētājs iemūžinājis pāris traktoru avārijas. Vienu izraisījis iedzēris braucējs, kas pusdienu laikā iegāzis traktoru grāvī tieši uz gāzes caurules, un vīri rindā spriež, kā skādi savākt, rāda Oļģerts. No audžutēva mantotas 20. gadu bildes ar brīvdabas izrādes «Indulis» trupu Mežotnes Viesturkalnā.
Arī pašu aizraušanos vērot pasauli caur fotoobjektīvu Oļģerts mantojis no audžutēva. «Pirmais aparāts man bija «Ļubiteļ». Kā puika dzīvoju Lejassmedēs, man bija dažas vagas gurķu, audžutēvs teica: «Tu pats audzē, nolasi, es Rīgā iztirgošu, par to naudu nopirkšu fotoaparātu.» Laikam viņam nācās pielikt, bet atveda man pirmo kameru,» smaida sirmais vīrs.
Pirmo ar jauno aparātu nofotografējis vistu. «Bija baigā «miglu bilde», bet likās brīnumaini, kā attīstot attēls parādījās uz papīra. Mums bija attīstīšanas iekārta mājās. Nemācēju iestatīt ne ekspozīciju, ne asumu. Audžutēvs priekšā neteica, pašam bija viss jāapgūst. Kad izaugu, kolhozā organizēja fotoamatieru nodarbības. No Bauskas brauca Normunds Pūķis, mācīja mūs Iecavas parkā veselu grupu,» Oļģerts sauc pazīstamus vārdus.
Paši griež filmas
No audžutēva Oļģerts mantojis unikālo «Minox» aparātu, kas ražots pirmās brīvvalsts laikā VEF rūpnīcā. «Tam bija speciāls attīstīšanas trauks ar palielināmo iekārtu, es vēl dažas bildes tiku uzņēmis. Filmiņa ir 50 bildēm nepilna centimetra platumā. Kad tā beidzās, kaimiņš Rozentāls no Rožleju mājām izgrieza no padomjlaika standarta lentēm jaunu vajadzīgajā platumā un ietina kasetē. Bija pats izgatavojis iekārtu ar žileti, kas precīzi nogrieza, bet process bija jādara tumsā, lai filmu neizgaismotu. Tādi meistari mums bijuši,» uzslavē fotogrāfs.
Pirmās īsti labās bildes Oļģertam sanākušas ar «Zenit» kameru. Iecavas parku, upi, Ģedules ieteku, Dievkalniņu, spirta brūzi viņa bildēs var pazīt uzreiz, vecais gājēju tiltiņš līdzīgs tagadējam, tikai pīļu ūdenī nav. Oļģerts noknipsējis Normundu Pūķi izkāpjam no autobusa pie vecās Iecavas autoostas, kur tagad ir pārtikas veikals. Jā, viņam esot fotoreportiera indeve, patīk ķert «mirkļus iz dzīves».
Iespaidīgi izskatās bildes ar ledus gabalu vezumu – tos griezuši no dīķa pie darbnīcām un Gaiļu fermā dzesējuši pienu. Lai iemūžinātu rosīgās Sudmaļa darbnīcas un gateri, Oļģerts rāpies uz labības torņiem, kas tagad jau teju sabrukuši. Ir arī balles un kāzu skati – Sudmaļa klubā tolaik viesojušies Rīgas teātri, kultūras dzīve bijusi aktīvāka nekā Iecavas kultūras namā.
Digitālais netīk
Oļģerts N. Pūķa vadībā veidojis portretus – kolhoza galvenais grāmatvedis Kubliņš ar vecmodīgu skaitāmo iekārtu, aplikts ar koka skaitīkļiem – «lai skaidrs, ka skaitītājs», smejas meistars. Krāsainajās bildēs apsarmojušo bērzu un tumšo egļu kontrasti – paša veidoto apsveikuma kartīšu Oļģertam ilgi netrūks. Nofotografējis arī savu vilku suni, kā tas sēž un gaida pastnieci ar «Bauskas Dzīvi» un «Lauku Avīzi». Tas bija laipns, nevienam nekoda, smaida Oļģerts.
Tagad amatieris joprojām bildē dabasskatus, mazbērnus, mēdzot maisīties pa kājām preses fotogrāfiem Iecavas un Bauskas svētkos. Attīstīt bildes nes uz «Narvesen», digitālā tehnika viņam neesot tuva. Apņēmies daļu krājuma nodot publiskam arhīvam – vizuālās laiku liecības nevar laist zudumā.
