Desmitajai daļai ģimeņu gandrīz ik mēnesi neizdodas sabalansēt
ienākumus un izdevumus, vēl 42% respondentu ar šādu situāciju nākas
saskarties laiku pa laikam, secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu
institūta veiktajā pētījumā.
Visbiežākais klupšanas akmens tam, ka mēneša beigās ģimene nevar
“savilkt galus”, ir izmaiņas ikdienas ritējumā, kas neplānoti palielina
mēneša izdevumus. 46% aptaujāto ģimeņu atklāj, ka pārtērēties iznāk
reti, lai arī cik daudz vai maz naudas ik mēnesi ir ģimenes rīcībā.
“Sagaidāms, ka garās Lieldienu un maija brīvdienas šogad izaicinās ne
vienas vien Latvijas ģimenes budžetu – pavasarīgs laiks, prieks par
kopā būšanu, izbraukumi, pikniki radu un draugu lokā nozīmē lielākus
mēneša izdevumus. Ja brīvdienām atvēlamā naudas summa netiks laikus
sarēķināta un nodalīta, pastāv risks atlikušo mēnesi dzīvot krīzes
režīmā,” skaidro “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore
Adriāna Kauliņa.
Daļa no it kā neparedzamajiem izdevumiem ir iepriekš paredzami –
svinības, brīvdienu plāni, auto tehniskā apskate vai sezonālie
saimniecības izdevumi ir laicīgi saplānojami. Cita lieta, ka Latvijas
mājsaimniecību budžeti mēdz būt ar mazu rezervi vai bez tās, tāpēc
savlaicīga plānošana prasīs arī prioritāšu noteikšanu un atteikšanos no
tēriņiem, bez kuriem varētu iztikt. Spēja vienu izdevumu vārdā
atteikties no citiem izdevumiem, pēc mājsaimniecību atzinuma, ir otrs
lielākais klupšanas akmens ceļā uz pārtērēšanos. “Kino vai kafejnīca,
nevis kino un kafejnīca – tā atteikšanās likums darbojas praksē,” atzīst
Kauliņa.
Visbiežāk ģimenes atliek daļu izdevumu līdz nākamajai algai vai
izmanto uzkrājumus situācijās, kad līdz algai vēl tālu, bet teju visa
nauda jau iztērēta. Ja nav uzkrājumu, ar kuriem izlīdzēties, Latvijas
ģimenes mēdz aizņemties no radiem, draugiem, paziņām vai lūgt avansu
darbā. Banku vai ātrie kredīti tiek apsvērti kā pēdējais risinājums.
“Aizņēmums jāatdod ir ne tikai bankai, bet arī sev – patukšotie
uzkrājumi jāatliek vietā kā pirmais darbs pēc algas saņemšanas. Tomēr
aizņemties pašam no sevis ir ne tikai lētākais, bet arī ērtākais veids –
lai būtiski nesamazinātu nākamā mēneša tēriņiem atvēlamo summu,
uzkrājumus var atjaunot ja ne uzreiz pilnā apmērā, tad vismaz pa daļām,”
uzskata Kauliņa.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā
2013.gada nogalē tika aptaujāti vairāk nekā 1100 jaunieši un viņu
ģimenes. Pētījums veikts finanšu prasmju apgūšanas konkursa “Jaunais
finanšu eksperts 2014” laikā.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir pētnieciska un
izglītojoša bankas struktūrvienība, kas, balstoties uz ilggadēju
pieredzi, sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību.
Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes
budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas
atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.
