Iedzīvotāju vidū aug bezskaidras naudas norēķini, bet norēķini
skaidrā naudā nav nekur pazuduši, trešdien žurnālistiem sacīja pētījumu
kompānijas TNS lielo klientu direktore Ilva Pudule.
Bezskaidrā naudā norēķinās jau vidēji 60% iedzīvotāju, bet skaidrā naudā norēķinās 90% iedzīvotāju, liecina TNS veikta aptauja.
Bezskaidras naudas norēķinus vairāk izmanto iedzīvotāji ar augstāku
ienākumu līmeni un jaunāki cilvēki. Iedzīvotāji arī bezskaidras naudas
norēķinus izmanto vairāk tad, kad maksājumu summa ir lielāka. Kamēr
pirkuma summa ir līdz 20 eiro, tikmēr lielāka iespēja, ka samaksa tiks
veikta skaidrā naudā. Pirkuma summai pārsniedzot 40, 50 eiro, biežāk
tiks maksāts ar karti.
Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, cik daudz pirkumu tie apmaksāja
bezskaidrā un skaidrā naudā pēdējās nedēļas laikā. Ar bezskaidru naudu
vidējais pirkumu skaits bija 8,3 un vidējā kopējā pirkuma summa 55,7
eiro, savukārt skaidrā naudā vidējais pirkumu skaits bija 6,8, bet
vidējā kopējā pirkuma summa – 39,6 eiro. Bezskaidru naudu vairāk izmanto
turīgāki cilvēki, tāpēc ir lielāka iespēja, ka tie biežāk ies
iepirkties, skaidroja Pudule.
Iedzīvotāju aptauja veikta februāra beigās un marta sākumā, visā
Latvijā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74
gadiem.
