Tūrisma sezonas atklāšanas svētki «Izbaudi brīvdienas Bauskas apkārtnē» svētdien, 4. maijā, ritēja zem draudīgiem lietus mākoņiem.
Varbūt lietus dēļ apmeklētāju Bauskas Rātslaukumā bija mazāk nekā citus gadus. Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure apgalvoja, ka lietus ir laba zīme, kas jaunajai tūrisma sezonai varētu nest svētību – daudz ieinteresētu apmeklētāju. Bauskas novadā viņiem šogad tiks piedāvāti vairāki jaunumi. Svētkos ar tiem iepazīstināja populārāko apskates objektu pārstāvji, savus izstrādājumus piedāvāja novada amatnieki un mājražotāji.
Izgriež gabalu no gleznas
Dūmiņu vīna darītavas saimniece Ieva Dūmiņa šī gada sezonai sarūpējusi vairākus jaunumus. Viens no tiem ir «Medus vīns ar čili», iepriekš nav baudīts arī «Plūškoka ogu vīns». Grenctāliete Lolita Ramane uzteica vietējo vīna meistari, paužot izbrīnu par šāda rūpala esamību Bauskas novadā. «Es vairāk mājās gatavoju dažādus kulinārijas izstrādājumus. Dūmiņu vīns pie tiem lieliski noderēs,» teica pircēja.
Ar oriģinalitāti šajā dienā apmeklētājus pārsteidza salons «Meistars Gothards». Te notika Bauskā vēl nebijusi akcija «Gabaliņš mākslas jeb izglāb gleznu!». To rīkoja mākslinieces Matilde Laura Ikerte un Kristīne Selane. «Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Gleznotājam Polam Sezānam 19. gadsimtā kāds pircējs aizrādīja, ka viņa darbs esot pārāk dārgs. Uzzinājis, cik pircējam ir naudas, mākslinieks nogrieza no savas gleznas nelielu gabalu un pārdeva to. Mēs šodien darām ko līdzīgu,» skaidroja K. Selane. Sajūsmu par gleznām izrādīja baušķeniece Tamāra Karnīte. Pēc ilgas un pārdomātas «pielaikošanas» viņa izvēlējās fragmentu no M. L. Ikertes gleznas, kas tūlīt arī tika izgriezts un ierāmēts.
Pasākuma jaunākie apmeklētāji pulcējās pie Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāles stenda. Te gids Juris Vanags ierādīja viņiem, kā izgatavot savulaik leģendārā Latvijā ražotā mikroautobusa RAF papīra modeli.
Trīs īpašie ēdieni
Pamatēdiens «Bauskas dālderis», deserts «Saldās pilsdrupas» un kokteilis «Bauskas rātes dzira» oficiāli nosaukti par Bauskas īpašajiem ēdieniem. Pirmie svētdien, 4. maijā, tos varēja nobaudīt atpūtas kompleksa «Miķelis», viesu nama «Bērzkalni» kafejnīcas un Mežotnes pils restorāna apmeklētāji.
«Ar lepnumu varam teikt, ka, satiekoties trīs lieliskiem pavāriem, izmantojot vietējās sastāvdaļas, tapuši trīs īpaši Bauskas ēdieni,» teic Bauskas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Turkupole-Zilpure. Visos trijos ēdienos ir pazīstamākais Bauskas produkts – «Bauskas alus». Katram ēdienam radīts savs stāsts. Ar tiem var iepazīties maltītes baudīšanas vietās, Bauskas TIC to popularizēs īpašos bukletos.
Pamatēdiena «Bauskas dālderis» receptes autore ir atpūtas kompleksa «Miķelis» šefpavāre Anžela Anufrijeva. Viņa skaidroja, ka grūtākais bija atrast pareizās proporcijas mērcei: «Ko līdzīgu savulaik ar Daigu Solzemnieci gatavojām televīzijas šovam «Gandrīz ideālas vakariņas». Ceru, ka «Bauskas dālderis» visiem garšos.»
«Tiešām labi. Īpaši pārsteidza cūkgaļa, to jāmāk pagatavot tik sulīgu. Tas liecina, ka ēdienam izmantotas augstvērtīgas izejvielas. Draugiem un paziņām, kas brauks uz Bausku, ieteikšu nobaudīt šo ēdienu,» «Bauskas Dzīvei» atzina bijušais baušķenieks Andrejs Beļinskis.
Deserta «Saldās pilsdrupas» pagatavošanā izmantota «Saldā brunete» un Bauskas alus mērce, kura kopā ar ogu mērci tam piešķir īpašas garšas nianses. Saldā ēdiena receptes autori ir viesu nama «Bērzkalni» un Mežotnes pils šefpavāri Gunta Smaļķe un Gints Mauriņš. «Bauskas Dzīvei» G. Mauriņš apliecināja, ka ēdiena īpašais noslēpums ir mērcīte, kā arī vietējās ogas.
Kokteiļa «Bauskas rātes dzira» receptes autors ir SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tā noslēpums ir alus un veselības dzēriena proporcijās. Kokteilim varēs izvēlēties «dāmu» vai «kungu» versiju. Vienā no tām būs vairāk iesala dzēriena, otrā – vairāk alus.
Jauns vietējo preču veikals
Jauna tirgotava «Bauskas miestiņš un citi labumi» svētdien, 4. maijā, vēra durvis apmeklētājiem. Šeit par draudzīgām cenām iespējams nopirkt tikai Bauskā un novadā ražotas preces.
SIA «Poļa nams» vadītāja Gunita Pole uzteica jaunā veikala priekšrocības, jo te visa viņas produkcija ir vienuviet un pircējiem tā pieejama par draudzīgākām cenām nekā lielveikalos. Uzņēmējs Aivars Svarenieks, kura ražotnes «Kronis» produkcija veikalā nopērkama, izteica gandarījumu, ka šī tirgotava ir jauns kvalitātes līmenis vietējo preču realizēšanai.
Atklāšanas reizē to apliecināja arī veikala izveides iniciatore, uzņēmuma «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece. Viņa skaidroja, ka šī ir vieta precēm, kuras vislabāk raksturotu Bauskas uzņēmēju piedāvātās produkcijas savdabību un oriģinalitāti.
Jaunā veikala plauktos pašlaik visbagātīgāk pārstāvēts uzņēmums «Bauskas alus». Priecīgs par to ir uzņēmuma vecmeistars Kārlis Zālītis. «Bauskas Dzīvei» viņš sacīja, ka uzņēmuma 33 gadu pastāvēšanas laikā tam beidzot ir savs veikals. SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs apliecināja, ka plauktos vieta atradīsies arī citām šīs tirgotavas koncepcijai atbilstīgām precēm.
Bazārā skan čigānu melodijas
Valsts svētkiem un tūrisma sezonas atklāšanai pieskaņots bija arī tradicionālais pavasara gadatirgus Rundāles novada Bērstelē, kas šogad notika jau astoto reizi. Sestdien, 3. maijā, no tuvākiem un tālākiem pagastiem uz to bija atbraukuši vairāki simti cilvēku.
Raibajā tirgotāju rindā netrūka ne siera un desu meistaru, ne medus, stādu un gardumu pārdevēju. Sviteniece Skaidrīte Žukauska bija jau agrāk dzirdējusi par izdaudzināto Lielo bazāru Bērstelē un šogad nolēmusi to apmeklēt. Apskatot piedāvājumu, «Bauskas Dzīvei» viņa atzina, ka dažādu gardu lietu te tiešām netrūkst. Kopā ar paziņu Ņinu Galvosu viņas iegādājās mājās sieto sieru. Katrīna no Bauskas bija gandarīta, ka te puķu un zemeņu stādi ir lētāki nekā pilsētā. Turklāt parkā iepirkšanās ir daudz tīkamāka nekā pilsētas tirgū.
Bērsteles bazāra neatņemama sastāvdaļa ir lielajos grāpjos uz ugunskura vārīta zupa. Pie trim divdesmit litru tilpuma katliem šoreiz saimniekoja Broņislava Dimovičus un Valentīna Maksimova. Lai uz pulksten vienpadsmitiem virums būtu gatavs, sievas ap katliem Bērsteles parkā sāka rosīties jau septiņos rītā. Katlos liekamo – kartupeļus, desas, grūbas, gurķus – saimnieces sarūpējušas ar vietējās pašvaldības atbalstu.
Bērsteles tirgū tradicionāli ir daudzveidīga kultūras programma. Īpašus priekšnesumus bija gatavojušas vietējās amatierkopas. Koncertā šogad tika radīta čigāniska noskaņa. Tā izpaudās vairākos pašmāju mākslinieku priekšnesumos, par to gādāja arī īpašie viesi: brāļi Riči un Anna Dribas. Viņi bērsteliešiem izrādīja romu tautasdziesmu koncertu «Riču kāzas».
Izceļ svēpētus traukus
Rundāles novada «Baltajā mājā» 4. maijā tūrisma sezona tika atklāta un valsts svētki nosvinēti ar keramikas cepļa atvēršanu. Ceplis kurējās visu iepriekšējo nakti, to piepildīja vietējās mākslinieces Lauras Ikertes, Kandavas keramiķu darbi, vietējo novadu ļaužu darinājumi, kā arī skolēnu māla veidojumi.
Šī tradīcija te ir kopš 2011. gada, teic Laura. «Baltajā mājā» gatavo melno jeb tā dēvēto svēpēto keramiku. Podi, bļodas, krūzes, vāzes, cukurtrauki tiek gatavoti, izmantojot tradicionālas podniecības zinības. Katrs veidojums ir unikāls roku darbs, tiek gatavots ar rokām (bez ripas), pulēts, apdedzināts malkas ceplī 1000 – 1200 grādu temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes. Mākslas darbu autori uzskata, ka šis senais keramikas darināšanas veids ir visdraudzīgākais to ļaužu veselībai, kas pēc tam lieto traukus, kas nav klāti ar glazūru un ķīmiskām vielām.
Baušķeniece Kristīne Selane, kura pati glezno un reiz pie Lauras Ikertes izmēģinājusi māla veidošanu, stāvot pie cepļa, atzinās: «Vistrakāk ir ar to pulēšanu – sēdi un pulē māla podu, vienmuļi pulē līdz apnikumam un roku sāpēm. Ja būtu iepriekš zinājusi par slīpēšanu, nebūtu nemaz ķērusies pie keramikas trauku darināšanas.»
Svin desmit gadu jubileju
Brīvības svētku dienās, 3. maija pēcpusdienā, ļaudis pulcējās Bauskas novada Ceraukstes tautas namā. Te desmit gadu jubileju svinēja senioru deju kopa «Sendienas». Tās vadītāja Tamāra Ļisovcova atzina, ka strādāt šajā kolektīvā ir ļoti patīkami. Dalībnieki ir paklausīgi, apzinīgi un draudzīgi. «Mūsu mēģinājumi nav perfekta deju iemācīšanās. Mums ir svarīgi satikties, parunāt, izkustēties. Savukārt koncerti – tā ir lieliska iespēja sapucēties, kaut kur aizbraukt. Šajā vecumā cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi,» tā par savu kolektīvu stāsta T. Ļisovcova.
Senioru kopas izveidošana bija pensionētās skolotājas Rasmas Asariņas iniciatīva. No pirmsākumiem tajā darbojas arī Astrīda Valde. Viņa atzīstas – kad ierodoties uz mēģinājumu un kopīgi ar citiem sākot darboties, aizmirstas gan kaites, gan gadi. Gunārs Smalganovičs uzteic savas deju kopas «meitenes», kuras īpaši skaistas ir jaunajos tērpos: «Šajās kleitās viņas izskatās vismaz gadus desmit jaunākas. Un dejo tik sprigani. Kolektīvā esam četri vīri un astoņas dāmas, tā ka mums ir, ko turēt,» nosmej dejojošais pensionārs.
Ausekļu dzirnavās un «Dobuļos» daudz viesu
Tūrisma sezonas atklāšanas dienās Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Ausekļu dzirnavas un Iecavas novada Dzimtmisas minizoo «Dobuļi» apmeklējuši daudz cilvēku, noskaidroja «Bauskas Dzīve». Vairākums šīs vietas apskatīja pirmo reizi.
Ausekļu dzirnavās 4. – 5. maijā viesojās ap 40 interesentu, un visi Bārbeles pagasta Mediņu ģimenes iekārtotajā tūrisma objektā bija pirmo reizi, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja saimnieks Mārtiņš Mediņš. «Patlaban dzirnavās visi pošamies tradicionālajiem Sējas svētkiem, apmeklētājiem bija iespēja vērot, kā gatavojam eksponātus, ko varēs darbināt un izmēģināt,» atklāj M. Mediņš. Ciemiņi varēja apskatīt jau iekārtoto teritoriju ar vairākām ekspozīcijas ēkām un senajiem darbarīkiem, kā arī atjaunojamo dzirnavu būvi. Jau ierasti īpašu interesi raisīja vecie agregāti un spēkrati, kas uzturēti darba kārtībā.
Sējas svētki Ausekļu dzirnavās šogad notiks 17. maijā, kad būs iespēja vērot pavasara darbus lauku sētā, apskatīt amatnieku meistardarbus, laivot, vizināties zirga pajūgā, dancot, dziedāt. Sarīkojumā piedalīsies latviskās dzīvesziņas nesēji no Vecumnieku, Bauskas, Kuldīgas, Dobeles novada, vēstīts mājaslapā ausekludzirnavas.lv.
Savukārt Iecavas «Dobuļos», kas aprīlī strādāja tikai brīvdienās, maija sākumā sezona atklāta ar ļoti kuplu viesu pulku, «Bauskas Dzīvei» sacīja saimnieks Varis Ķelpe. Te apmeklētāji ne tikai apskatījuši minizoo iemītniekus, bet arī rīkoja piknikus, spēlēja futbolu un citas kustību spēles labiekārtotajā vidē.
Otrā Iecavas novada populārākajā tūrisma vietā – Zorģu «Labirintos» – pirmie viesi uzņemti jau aprīlī. Te viesojušies arī ārvalstu ceļotāji, kam «Labirinti» ir ierasta vieta, kur sakārtot pārbraucienam autotreilerus, pastāstīja saimnieks Jānis Pastars.
INTERESANTI
Bauskas īpašie ēdieni
«Bauskas dāldera» stāsts
Senos laikos dālderis bija galvenā naudas vienība, tā simbolizēja turību un varenību. 17. gadsimtā, kad Bauska bija nozīmīga tirgotāju pilsēta ar lielāko Rātsnamu Kurzemes-Zemgales hercogistē, kā maksāšanas līdzeklis plaši tika lietots dālderis. Reiz kāds bagāts tuvējās apkārtnes barons Bauskas krogā dižmanīgi krodziniekam pametis sudraba dālderi un pieprasījis glaunu ēdienu par visu naudu. Krogus saimniecei nācās krietni papūlēties, bet barons prom devies varen apmierināts. Pamatēdiena receptūrā tiek izmantota dāldera formas cūkgaļa ar Bauskas alus mērci. Ēdiens ir kreptīgs un sātīgs, tas raksturo Bauskas apkārtnes zemnieku pamatīgumu un nosvērtību.
«Saldo pilsdrupu» stāsts
Kāda bagāta rātskunga sieva vēlējās pārsteigt savus viesus ar saldo ēdienu. Tradicionālās pils formas kūkas vietā viņa nolēma izveidot romantiskas pilsdrupas. Viesi bija izbrīnīti un patīkami pārsteigti par oriģinālo kūkas noformējumu un garšu.
«Bauskas rātes dziras» stāsts
17. gadsimtā alus bija nozīmīgs dzēriens. To lietoja gan ikdienā, gan saviesīgos pasākumos. Kādā rātes pasākumā, kurā piedalījās arī tālu zemju tirgotāji, krogus meita nejauši alus krūzē pielēja citu dzērienu un pasniedza to viesiem. Rātskungi, negribot krist kaunā un tai pašā laikā vēloties būt moderni, viesiem paziņoja, ka tā ir īpašā Bauskas rātes dzira. Viesi dzērienu atzina par smeķīgu esam un lūdza tā recepti, bet birģermeistars pavēstīja, ka dzēriena pagatavošana tiek turēta noslēpumā.
