Kultūras ministre Dace Melbārde šonedēļ, 5. maijā, oficiālā vizītē viesojās Rundāles novada domē, lai iepazītos ar kultūras jomas attīstības potenciālu, informē novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa.
Kopā ar ministri Rundālē ieradās kultūras ministres biroja vadītāja Vita Cīrule un Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis.
Vizītes laikā tika prezentēta Rundāles novada kultūras joma un speciālistu darbs, ieskicētas galvenās kultūras un tūrisma attīstības tendences novadā, kā arī runāts par pašreizējām problēmām un to iespējamiem risinājumiem, stāsta K. Kociņa.
Kultūras ministri D. Melbārdi interesējusi Rundāles novada domes pieredze kultūras jomas attīstībā, pašvaldības plānošanas dokumenti, kas nosaka kultūras attīstību ilgtermiņā, kā arī kultūras identitāti un pašvaldības zīmolu veidojošie elementi. Tikšanās reizē E. Cilinskis iepazīstināja ar Eiropas fondu līdzekļu piesaistes iespējām mazajām pašvaldībām jaunajā plānošanas periodā.
Rundāles novada kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica viesiem stāstīja, ka, plānojot un īstenojot pasākumus, tiek domāts par piedāvājuma piemērošanu iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, tiek meklēti arvien jauni un inovatīvi veidi, kā dažādot kultūras nodaļas sarīkojumu klāstu un to izpildījumu, piemēram, izvēloties netradicionālas norises vietas.
«Nozīmīgi kultūras dzīves attīstībā ir novada amatieru kolektīvi. Amatieru kustība aktivizē cilvēkus, tie iesaistās novada sabiedriskajā dzīvē un kļūst par tās virzītājiem,» uzsver S. Kerēvica. Pašlaik novadā 21 amatierkolektīvā savas prasmes izkopj apmēram 300 dalībnieku.
Pērn kultūras nodaļa organizējusi 174 dažāda mēroga un dažādām mērķauditorijām paredzētus pasākumus, tostarp tradicionālos sarīkojumus – Novada svētkus Rundāles pilī, kas šogad tiks svinēti 7. jūnijā, Lielo bazāru Bērstelē, Annas dienas gadatirgu Pilsrundālē, Kāpostu festivālu Svitenē un citus.
Ar LEADER programmas atbalstu bijis iespējams nopirkt mobilo skatuvi ar jumtu, tehnisko aprīkojumu – gaismas un apskaņošanas iekārtas, kas ļauj organizēt pasākumus dažādās novada vietās. Tomēr arvien aktuālāks kļūst jautājums par multifunkcionāla centra nepieciešamību Pilsrundālē. Šī ir vienīgā vieta novadā, kur nav sava kultūras nama. Ierobežotas telpas ir novada administrācijai, bibliotēkai, arī nevalstiskajam sektoram.
Runājot par novada attīstību ilgtermiņā, domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsvēra, ka viena no galvenajām novada bagātībām ir kultūrvēsturiskais mantojums: «Rundāle galvenokārt ir atpazīstama Rundāles pils ansambļa dēļ. Pateicoties tam, ir iespējams attīstīt un kopējā piedāvājumā iekļaut arī pārējos novada objektus. Viena no tādām vietām, kas nākotnē varētu kļūt par iecienītu tūristu apskates vietu, ir Mežotnes pilskalna komplekss.»
K. Kociņa atklāj, ka Mežotnes pilskalna apsaimniekošana un labiekārtošana sākta 2006. gadā. Astoņu gadu laikā pašvaldība ir piesaistījusi dažādu Eiropas Savienības un ārzemju fondu finansējumu – labiekārtota teritorija, izveidotas pastaigu takas un celiņi, uzstādīti soliņi, kāpnes un skatu platforma. «Veikto darbu dēļ pilskalns kļuvis par iecienītu atpūtas vietu gan novada iedzīvotājiem, gan viesiem. Tradicionāli pilskalnā tiek organizēti Mežotnes pilskalna svētki un Baltu vienības diena,» objektu raksturoja Ludmila Knoka, Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja.
Kultūras ministre klātienē tika iepazīstināta ar Mežotnes pilskalna kompleksu. Aktuāls jautājums ir Mežotnes baznīcas saglabāšana, pašvaldības īpašumā tā nonāca 2010. gadā. Lai celtne nesabruktu, līdz šim veikti pirmās nepieciešamības darbi. «Domājot par kopējo pilskalna attīstību, baznīca varētu kalpot kā izstāžu zāle un īpašu pasākumu vieta. Tāpat esam projektējuši stāvlaukumu pie baznīcas, jāatrisina jautājums par līdzekļu piesaisti projekta realizācijai,» sacīja A. Okmanis.
