Māras Brašmanes dokumentālo fotogrāfiju personālizstāde «Pārmaiņu laiks», ko viņnedēļ atklāja izstāžu zālē «Arsenāls» Rīgā, ir izpelnījusies publikas lielu uzmanību. Skatītāju interese autorei šķiet pārsteidzoša. To viņa atzina telefona sarunā ar «Bauskas Dzīvi». Unikālajā fotoattēlu sērijā Māra Brašmane no 2013. gada 14. marta līdz 26. aprīlim iemūžināja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) tukšās telpas Valdemāra ielā Rīgā pirms ēkas rekonstrukcijas.
Pirms jauna sākuma
Izstādē ir eksponēti 70 dokumentāli kadri, un tikai dažos ir redzami cilvēki – LNMM direktore Māra Lāce, dežurante, krājuma glabātāja. Galvenais fotogrāfiju objekts ir pilnīgi tukšas telpas, jo pirms rekonstrukcijas, kas sākās pagājušā gada aprīlī, no muzeja tika aizvesti visi mākslas darbi un inventārs, atsegti sienu apdares slāņi, taču joprojām ir saglabājusies spēcīga enerģētika. Tukšums šķiet ļoti blīvs – tāds iespaids radās, aplūkojot izstādi. Fotogrāfiju sērijai piemīt kultūrvēsturiska vērtība, jo muzejs vairs nekad nebūs tāds kā Māras Brašmanes attēlos. Pēc rekonstrukcijas, ko plāno pabeigt 2015. gadā, vēsturiskās ēkas eksterjers un iekštelpas izskatīsies pavisam citādi.
Izstādes kuratore Šelda Puķīte skaidro: «Māra Brašmane fiksē gan krāsas slāņus un ornamentus, kas bija slēpušies zem sienu baltā audekla, gan brantu muzeja mūros, ko gadu desmitiem elpojuši krājuma glabātāji. Attēlos redzamie objekti un telpas stāsta par fiziskajiem un netveramajiem laika nospiedumiem, kuri nereti organiski pārtop par tīru krāsu, līniju un gaismēnu kontrastu gleznām. Skatam atklājas atkailinātas istabas, kuras vairs neapdzīvo ne mākslas darbi, ne cilvēki. Muzejam uz mirkli ir atņemta tā tiešā funkcija, un iestājies nogaidošs klusums pirms jauna sākuma.»
Niansētas abstrakcijas
Līdz šim Māra Brašmane strādāja melnbaltā foto tehnikā, bet sērijā «Pārmaiņu laiks» ir redzami arī krāsu foto. Apdares materiālu nospiedumi uz muzeja sienām veido neparastus, koloristiski niansētus laukumus. Šie krāsu attēli atgādina abstraktas gleznas.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» fotogrāfe atzīst: «Mans uzdevums nebija vienkāršs, jo vajadzēja organiski apvienot melnbaltā un krāsu foto iespējas, kā arī dokumentālismu un abstrakciju.» Rezultāts ir interesants un veiksmīgs. Izstādes centrālais darbs ir LNMM direktores Māras Lāces figūra uz sienu apdares ultramarīnzilo audeklu fona. Muzejs ir kā liels kuģis, bet direktore Māra Lāce – kapteine. Tā fotogrāfijas konceptu skaidro autore.
Daudzas fotogrāfijas izraisa asociācijas ar nīderlandiešu 17. gadsimta gleznotāja Jana Vermēra darbiem. Viņš visu mūžu gleznoja vienkāršas sadzīves ainas, kas risinājās pilsētnieku pieticīgajos mājokļos. Vermēra darbu suģestija ir nevis sižetos, bet gan apbrīnojamā prasmē notvert un atainot gaismu. Tās avots ir paslēpts, bet krēslainās istabas izgaismo maigi plūstošas un vibrējošas gaismas strēles. Līdzīgi ir arī Māras Brašmanes fotoattēlos, dokumentējot muzeja izstāžu telpas, bēniņus, pagrabus. Šie kadri ir minimālisma meistardarbi.
Īsta muzejniece
Māra nav pasīva vērotāja, bet fotogrāfe, kuras radošās dzīves lielākā daļa ir pagājusi divos Latvijas slavenākajos muzejos. Viņa 1973. gadā sāka strādāt par restaurējamo objektu fotogrāfi mūspusē – Rundāles pils muzejā, kur tikko bija sākusies restaurācija. Zīmīgi, ka šī gada 24. maijā grandiozais restaurācijas projekts noslēgsies ar pēdējā atjaunotā vēsturiskā interjera – pils bibliotēkas – atklāšanu. Rundālē Māra strādāja 11 gadu.
Pēc tam viņa atgriezās savā bērnības pilsētā Rīgā un kļuva par LNMM fotogrāfi. Abos muzejos viņa bildēja ne vien mākslas darbus un interjerus, bet arī savus kolēģus. Sava personiskā arhīva rūpīgi glabātos fotonegatīvus viņa attīstīja 2005. gadā un LNMM sarīkoja personālizstādi «Muzejnieki». Vēlāk tā tika eksponēta arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Sniegs padomus amatieriem
Personāizstāde «Pārmaiņu laiks», ko atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, ir viens no «Rīgas fotomēneša 2014» notikumiem. Šosvētdien, starptautiskajā Muzeju dienā 18. maijā, LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» pulksten 15 skatītāji varēs piedalīties sarunā ar fotogrāfi Māru Brašmani un izstādes kuratori Šeldu Puķīti.
Savukārt fotografēšanas entuziastus un profesionāļus 22. maijā gaida interesants un vērtīgs pasākums – portfolio skate kopā ar Māru Brašmani, lai aplūkotu un vērtētu skates dalībnieku atnestās fotogrāfijas. Portfolio jābūt sagatavotam digitālā formātā elektroniskā datu nesējā ar ne vairāk kā desmit attēliem. Dalībnieku vietu skaits ir ierobežots, tādēļ interesentus lūdz pieteikties līdz 20. maijam, rakstot izstādes kuratorei Šeldai Puķītei uz elektroniskā pasta adresi: Selda.Pukite@lnmm.lv.
UZZIŅAI
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Latvijā.
Krājumā glabājas apmēram 52 000 Latvijas un Krievijas gleznotāju, tēlnieku un grafiķu darbu.
Muzeja galveno ēku Valdemāra ielā ir projektējis arhitekts Vilhelms Neimans speciāli Rīgas pilsētas mākslas muzejam.
Mākslas muzeju atklāja 1905. gadā. Tā pirmais direktors bija arhitekts V. Neimans.
No 2013. līdz 2015. gadam turpināsies muzeja ēkas rekonstrukcija un restaurācija.
