Esmu novērojusi, ka jebkurš ievērības cienīgs notikums piedzīvo divus mūžus. Pirmo vien dažus mirkļus tas aizvada realitātē, bet otru – ievērojami ilgāk internetā paustajos viedokļos un komentāros.
Pēdējās aktualitātes ir «Eirovīzija» un Pasaules čempionāts hokejā. Mēs ar draugiem šiem notikumiem veltījām veselu dienu. Apmainījāmies ar viedokļiem, likām cerības uz iespējamiem uzvarētājiem, izdzīvojām procesa burvību, vienkāršu pārraižu skatīšanos pārvēršot par svētkiem.
«Eirovīzijā» es atbalstīju Nīderlandi, draugi – Zviedriju un Armēniju. Rezultāti mūs pārsteidza. Ne jau tāpēc, ka uzvarētājdziesmu izpildīja bārdaina sieviete Končita Vursta no Austrijas, īstajā vārdā Tomass Noivirts. Gluži vienkārši citi skaņdarbi bija mūsu gaumei tīkamāki. Šis tēls radīts 2011. gadā. Pieļauju, ka vīrieša izskatā mākslinieks nespēja tik labi konkurēt popmūzikas tirgū. Uzzinot rezultātus, bija skaidrs, ka jautājumi par transvestītiem, diskrimināciju un citiem elementiem «uzspridzinās» internetu. Tas pat ir aizēnojis mūsu neglābjamo, bet nu jau ierasto izgāšanos konkursā.
Mākslinieks krita nežēlastībā sociālā tīkla «Twitter» lietotāju vidū. Šķiet, katrs otrais «vidējais» latvietis ir mūzikas un sporta eksperts, jebkurā krīzes situācijā spēj labi orientēties arī citās jomās. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki mēdz atteikties no intervijām, ko publicēs internetā, jo baidās no skarbajiem viedokļiem portālos. Esmu dzirdējusi ieteikumus par komentāru sadaļas slēgšanu portālā bauskasdzive.lv, bet citi uzskata, ka tā tiek ierobežota viņu vārda brīvība. Bet anonīmie izteikumi veicina neiecietību. Nedrīkst aizmirst, ka internets ir publiska vide un tur rakstītais visbiežāk liecina par to, kādi esam mēs paši.
