Iekšzemes kopprodukts Latvijā 2013. gadā pieauga par 3,6 procentiem. Arī banku informācija liecina, ka tās ir gatavas finansēt uzņēmumus – atliek vien tos dibināt. Tomēr «Citadele Index» pētījums rāda, ka komersantu optimisms samazinās.
Šī gada pirmajos mēnešos uzņēmēju noskaņojums krities līdz 50,65 punktu robežai, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes. Kopš 2009. gada vidus komersantu optimisms pieauga ar nelielām svārstībām, bet no 2013. gada sākuma tas lēnām krī-
tas. Līdz pesimisma robežšķirtnei – 0,65 punkti.
Sliktāk jūtas mikrouzņēmumi
Uzņēmēju optimisms sasniedza zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā. «Iepriekšējos gados bija vērojams, ka gada pirmais ceturksnis uzņēmēju noskaņojumā iezīmēja pozitīvas tendences, optimismam pieaugot, tomēr šogad «Citadele Index» rādītājs pirmajā ceturksnī ir vēl nedaudz krities un jau tuvojas 50 punktu atzīmei,» skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pesimistiskākie uzņēmēji vēl aizvien ir Latgalē – viņu noskaņojuma indekss noslīdējis līdz 46,02 punktiem. Pesimistiski ir arī komersanti teritorijās pie Rīgas – 49,34 punkti. Sliktāk jūtas mikrouzņēmumu un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji. Pozitīvāk noskaņoti tie, kas vada lielos uzņēmumus un firmas ar ārvalstu kapitālu. «Vietējā kapitāla uzņēmēju noskaņojums šī gada pirmajā ceturksnī pasliktinājies,» rezumē A. Kaktiņš.
Vajag jaunus
«Neteikšu, ka mūspuses novados ekonomikā būtu vērojama izaugsme, bet nav arī lejupslīdes. Manā uztverē esam stabilitātes periodā. Tiesa, eiro deva nelielu negatīvu triecienu ekonomikai – jāpaiet laikam, lai stabilizētos,» uzskata SIA «Iveta» valdes priekšsēdētājs un uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents Indulis Pētersons.
Viņš pieļauj, ka pesimismu var veicināt esošā stabilitāte. Piemēram, SIA «Iveta» ir neliels reģionāls uzņēmums, kuram pašlaik rast jaunas tirgus iespējas un klientus nav viegli. Būtu citādi, ja parādītos lieli uzņēmumi, kas būtu ieinteresēti pirkt datortehniku vai nodarbinātu iedzīvotājus, kas to iegādātos. Tas dotu attīstību, kuras pašlaik trūkst. «Bauskas novadā ir tikai daži vidēji lieli uzņēmumi, jaunu nav,» teic I. Pētersons.
Nelielais optimisma kritums var nebūt svarīgs, bet atmiņā tas atsauc pirmskrīzes periodu. 2007. gadu Latvija noslēdza ar desmit procentu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» dati. Varētu likties, ka ar ekonomiku viss ir kārtībā. Tomēr uzņēmēju noskaņojuma indekss 2007. gadā kritās par deviņiem punktiem, un 2008. gadā krīze Latvijā sevi pieteica pilnā spēkā. Iespējams, arī tagad uzņēmējiem nav ticības nepārtrauktai ekonomikas augšupejai.
Lielākā nevienlīdzība
Uzņēmēju noskaņojums nav vienīgais rādītājs, kas liecina par to, ka valdības solītās reformas un skaļie vārdi nav realizējušies darbos. Kaut gan veikti nevienlīdzības mazināšanas pasākumi, ienākumu nevienlīdzības indikatori rāda, ka Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs. «Eurostat» dati no 2004. līdz 2012. gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijā. Lai gan Džini indekss samazinājās no 37,5 procentiem 2008. gadā līdz 35,2 procentiem 2012. gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā tā saruka līdz 32 procentiem, Igaunijā – 32,5 procentiem 2012. gadā. ES valstīs vidējā indeksa vērtība no 2005. līdz 2012. gadam bija stabili ap 31 procentu.
«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka 2012. gadā 20 procenti Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju nopelnīja 6,6 procentus no kopējiem ienākumiem, 2008. gadā – 6,2 procentus. Savukārt 20 procenti bagātāko iedzīvotāju nopelnīja
42 procentus no kopējiem ienākumiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2008. gadā, kad nopelnīja 43,1 procentu no kopējiem ienākumiem. Lai mazinātu atšķirību ienākumu sadalē ar pārējām Baltijas valstīm un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, Latvijai jāturpina īstenot uz nevienlīdzības mazināšanu vērstos pasākumus, aicina eksperts.
UZZIŅAI
Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indeksa aptauju veic banka «Citadele» sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, par pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.
Džini koeficients jeb Džini indekss ir viens no plaši izmantotajiem ienākumu nevienlīdzības mēriem. Koeficients ir robežās no 0 līdz 1. Jo tas augstāks, jo ienākumi sadalās nevienlīdzīgāk. Koeficients var būt izteikts arī procentos, tā vērtību reizinot ar simts procentiem.
