Parasti partiju priekšvēlēšanu reklāmu pētu tikai profesionālos nolūkos, taču šoreiz vienas Eiroparlamenta kandidātes radio ēteru pārpildījušie murgojumi, kas pat piedēvēti konkrētiem cilvēkiem, man kā pilsonei izsauca sašutumu. Ar ko? Ar klajiem meliem!
Kā citādi nosaukt pārmetumus par izglītības, labklājības un zemkopības jomas nepilnībām, ko sastrādājuši «citi ļaunie», nevis tautas labā ilgus gadus «ziedojusies» varas partija? Tie, kuri negribīgi oponēja savam hūtes elkam vien pēc galīgi muļķīgas izrunāšanās par NATO kā okupantu. Uzziņu resursos ir viegli pārbaudīt, ka minētajās jomās kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un arī pirms tam ministri ilgstoši bijuši tieši šī politiskā spēka pārstāvji. Tātad nekārtības ar pensijām, kas turpināsies, haoss ar skolotāju atalgojumu un jo īpaši niecīgie maksājumi zemniekiem, salīdzinot ar citām ES valstīm, tiešākajā veidā ir apliecinājums kārtējo reizi par glābējiem pieteikušos politiķu nespējai vai negribēšanai strādāt tautas interesēs.
Varu tikai brīnīties par ļaudīm, kas ļāvuši izmantot savu vārdu, lai publiski melotu. Vai pensionārei, zinātniecei, skolotājai, zemniekam nav kauns, kad kāds atgādina, kā viņu nosauktās lietas notikušas patiesībā? Vai melīgā kandidāte solījusies dalīties dāsnajā parlamentārietes atalgojumā? Vai par jebkuru no dedzīgi reklamētajiem «saulvežiem» saprātīgam pilsonim nerodas jautājums, kāpēc tas par katru cenu grib ierausties ērtajā Eiroparlamenta krēslā? Pirms ļaut sevi pazemot ar šādām reklāmām un greizu izvēli, pilsonim jāspēj pašam sev ieskatīties acīs un pateikt – es balsoju godīgi. Tikai tad ir cerība, ka mūsu intereses pārstāvēs kaut cik profesionāli deputāti.
