Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas fasāde noslēpusies aiz celtnieku saliktām sastatnēm. Par 1,2 miljoniem eiro darbus izglītības iestādē sākusi SIA «Starbag».
Bauskas novada pašvaldība aprīļa beigās noslēgusi līgumu ar SIA «Starbag», kas paredz skolu renovēt 48 nedēļu laikā. Ģimnāzijas direktora vietnieks Aivars Zubovs pārliecināts – darbi saplānoti tā, lai tos izpildītu secīgi un laikus.
Bēdīga pieredze
Pašlaik skolas telpas pielāgo darbu sākšanai. Grafiks celtniekiem saplānots tā, lai minimāli traucētu mācību procesu. Protams, neērtības būs, taču tās var pieciest, cerot uz pozitīvu rezultātu, teic ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs.
Celtnieki gada gaitā strādās skolas pagrabā, ēdamzālē, Baltajā zālē un sporta zālē. Viņi savedīs kārtībā elektroapgādes iekšējos tīklus, izbūvēs ventilācijas iekārtas, veiks fasādes siltināšanu un apdari, virkni citu darbu.
Gribas paļauties uz iestādes vadītāja optimismu, lai gan direktors guvis arī bēdīgu pieredzi. 2012. gada vasarā vairākas Bauskas novada izglītības iestādes, tostarp ģimnāzija, «cieta» no firmas «Granada pro». Togad konkursā uzvarējušajam uzņēmumam divu mēnešu laikā bija jāremontē desmit skolas par aptuveni 48 tūkstošiem latu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oļegs Lipskis vasaras vidū paziņoja, ka resursu un strādājošo nepietiekamības dēļ darbus nespēj turpināt un no tālākās līgumsaistību izpildes atteicās.
Ir pazīmes, kas rada bažas par SIA «Starbag» spēju izpildīt līguma nosacījumus. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā redzams, ka pēdējo četru gadu laikā uzņēmums nav strādājis nevienā tik apjomīgā objektā kā Bauskā. Gaujienas internātpamatskolā pašlaik tiek apgūti nepilni 22 tūkstoši eiro, ar Ludzas 2. vidusskolu noslēgts iepirkuma līgums par darbiem 15,7 tūkstošu eiro vērtībā.
Slikta darba disciplīna
Jūnijā firmai jāsāk 45 tūkstošu eiro vērti darbi Tukuma novada Slampes pagasta kultūras namā un bērnudārzā «Pienenīte». Novada domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka pagaidām šaubu par uzņēmumu neesot: «Ja jūnijā darbus nesāks, līgumu lauzīsim.»
SIA «Starbag» tas nebūtu nekas nepieredzēts, jo Ogres novada pašvaldības aģentūra SIA «Mālkalne» tā arī izdarīja. Sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Daģe «Bauskas Dzīvei» kodolīgi paziņoja: «Līgumu parakstīja, bet darbus nesāka.»
Gaujienas internātpamatskolas direktore Vita Andersone sarunu ar «Bauskas Dzīvi» par uzņēmumu «Starbag» noslēdz ar izturības vēlējumiem Bauskas ģimnāzijai un pašvaldībai. Viņa stāsta, kā Rīgas uzņēmums strādā Vidzemes pusē. Apes novada pašvaldība marta vidū ar uzņēmumu noslēgusi līgumu par skolu, un pirmais «darbs» bijis lūgums pēc neliela avansa. Tad pamazām kaut kas sākts darīt. Direktore uzskaita virkni trūkumu: ļoti slikta strādājošo, kas pārsvarā nav vietējie, bet rīdzinieki, darba disciplīna. Neapmierinoša ir darbu plānošana, jo celtnieki nerēķinās ar skolas ritmu un vajadzībām. Ir regulāras dīkstāves, jo netiek piegādāti materiāli. «Man ļoti grūti pateikt ko labu. Gaidu 15. jūniju, kad firmai darbi jāpabeidz. Nu, ja nebūs…» teikumu direktore nepabeidz.
Knaps četrinieks
Labas ziņas par SIA «Starbag» veikumu neizdodas atrast arī citā Latvijas pusē – Kurzemē. Ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi firmai bija noslēgts līgums par Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes telpu renovāciju. Darbi bija jāveic par 12 tūkstošiem eiro. Portālam irliepaja.lv Izglītības pārvaldes tehniskās nodaļas vadītāja Inese Apoga vēstī: «Varēja būt labāk – darbi paveikti uz trīs ar plusu, četri ar mīnusu, bet «Starbag» nav vienīgie, tā šodien strādā daudzi.»
Pirmsskolas iestādes vadītāja Inga Kulmane sašutusi par būvnieku darba stilu un kvalitāti: «Viņiem nav saprašanas par darāmo, nav nekādas sistēmas – ja viens ir labi pastrādājis un nokrāsojis sienu, tad atnāk elektriķis un visu sabojā, jākrāso vēlreiz – viens un tas pats tiek darīts trīs četras reizes. Instrumentu viņiem nav, sastatņu nav, tapetes plēsa ar rokām nost, vispirms ielika nepareizos elektrības skapjus, tad tos mainīja.» Vadītājai ir aizdomas, ka firma strādniekiem nemaksā par darbu, tāpēc viņi te ir tik reti. Liepājā neesot rādījies neviens no uzņēmuma vadības.
SIA «Starbag» šī gada pavasarī krietni sarosījusies un 26. martā noslēgusi līgumu ar Ludzas novada pašvaldību par 15 742 eiro vērtiem darbiem 2. vidusskolā. Aprīlī firmas darāmā klāstam pievienojusies Liepājas sporta centra «Ezerkrasts» telpu vienkāršota renovācija 71 635 eiro vērtībā.
Tiesa, uzņēmība nav peļama. Iespējams, ka melnā svītra SIA «Starbag» darbā ir beigusies un tagad viss ritēs laikus un kvalitatīvi. Tomēr bažas paliek. «Bauskas Dzīve» vaicāja novada domes iepirkumu nodaļas vadītājam Andrim Rācenim, cik viņš ir drošs par uzņēmumu, kuram uzticēts miljonu vērts darbs. A. Rācenis atzina, ka risks vienmēr pastāv un SIA «Starbag» pieredzes trūkums liela apjoma darbos nav ņemts vērā.
Izvēlas zemāko cenu
«Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojuma – uzņēmuma pamatkapitāls nedrīkst būt kvalifikācijas kritērijs,» atbild A. Rācenis uz «Bauskas Dzīves jautājumu, kā vērtēts SIA «Starbag» 2000 latu (2846 eiro) pamatkapitāls. Arī uzņēmumam pašlaik sakrājušās 6,6 tūkstošu latu (ap 9390 eiro) parādsaistības nav ņemtas vērā, jo «Publisko iepirkumu likums paredz, ka pretendentu var noraidīt tikai par nodokļu parādiem, pārējās uzņēmuma parādsaistības nedrīkst būt par pamatu pretendenta noraidīšanai».
Par vērā ņemamu A. Rācenis neatzīst arī negatīvo fona informāciju, kas par uzņēmumu atrodama virtuālajā vidē, ko vēstīja Gaujienas, Liepājas un Ogres amatpersonas. Pretendentu noteikšanā ir divi kritēriji: piedāvājums ar viszemāko cenu un saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Baušķenieki izvēlējušies pirmo.
A. Rācenis skaidro: «Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai tiek izstrādāts algoritms, kurā viens no kritērijiem ir zemākā cena. Pārējos kritērijus pretendents parasti piedāvā pildīt tā, lai saņemtu maksimālo punktu skaitu, un tad zemākā cena ir noteicošā. Pašlaik efektīvs saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas algoritms būvniecības iepirkumos neeksistē. Vērtēt, kura pretendenta reputācija vai kvalifikācija ir labāka, nepieļauj Publisko iepirkumu likums.» Jāpiebilst, ka otrs pretendents – novada vietējais uzņēmums – darbu izpildi piedāvājis veikt par 24 tūkstošiem eiro dārgāk.
Atbilde būs vēlāk
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar SIA «Starbag» valdes locekli Sandru Strupuli, lūdzot viņas komentāru par uzņēmuma līdzšinējo darba pieredzi, spējām nepilna gada laikā paveikt darbus objektā vairāk kā viena miljona vērtībā. Uzņēmuma vadītāja solīja sniegt rakstisku atbildi. Līdz laikraksta nodošanai vēstule no S. Strupules netika saņemta. «Bauskas Dzīve» SIA «Starbag» vadītājas viedokli publicēs, līdzko tas būs saņemts.
UZZIŅAI
Būvdarbu kalendārais grafiks
Līdz novembrim jāpabeidz pagraba siltināšana un apdare.
Līdz oktobra vidum jāpabeidz fasādes siltināšana un apdare.
Līdz septembrim jāizremontē ēdamzāle.
Maijā un jūnijā vairākās klasēs jāsiltina grīdas un jāmontē segums.
No augusta līdz novembra vidum jāremontē sporta zāle.
Izremontētā ģimnāzijas Baltā zāle ekspluatācijā jānodod līdz nākamā gada aprīlim.
Būvdarbi sākumskolas ēkā jāpaveic līdz jūlija vidum.
Līdz janvāra sākumam jāierīko ēkā ventilācija.
Līdz septembrim jāsakārto elektroapgādes iekšējie tīkli.
VIEDOKĻI
Aivars Zubovs, Bauskas Valsts ģimnāzijas saimnieks: «Darbu grafiki ir sastādīti, pirmā rosība ir sākusies. Pašlaik notiek visvienkāršākā demontāža. Skatīsimies, kā būs, kad vajadzēs darīt nopietnākus darbus. Redzams – «jaukt nav tas pats, kas būvēt». Uzzinot par firmas ne tik pozitīvo vēsturi, zināms satraukums pārņem.»
Jānis Laicāns, Bauskas sākumskolas saimnieks: «Nekāda cita informācija par firmas iepriekšējiem darbiem man nav zināma. Pašlaik sākums ir cerīgs, demontāžas darbi sākti tā, kā tiem jānotiek. Paļaujos uz būvuzraugu, ka viņš visam godprātīgi izsekos līdzi.»
Jānis Rikters, SIA «Firma L4» būvuzraugs: «Ir pieredze lielu objektu uzraudzībā, tostarp daudzdzīvokļu ēkas siltināšanā. Nedomāju, ka šeit varētu būt kas īpašs. Līdz šim esmu bijis stingrs un prasīgs būvuzraugs. Tādā pašā garā turpināšu strādāt.»
Andris Rācenis, Bauskas novada administrācijas iepirkumu nodaļas vadītājs: «Slēdzot šādus līgumus, risks vienmēr pastāv.»
