Šodien vienlaikus ar Rundāles pils 278.dzimšanas dienas atceri tiks noslēgti piecdesmit gadus ilgušie pils restaurācijas darbi.
Līdz ar to no svētdienas, 25.maija, apmeklētājiem būs iespēja apskatīt divas jaunas izstādes.
Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča informēja, ka nozīmīgajā gadadienā reizē ar pils dzimšanas
dienas svinēšanu pēc restaurācijas atvērtajā Hercoga bibliotēkā tiks
atklāta Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) izstāde “Ketleru dzimtas
Kurzemes hercogu bibliotēka “Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae””.
Izstādē būs apskatāmas 44 grāmatas, kas izdotas laikposmā no
15.gadsimta līdz 17.gadsimtam, kā arī iespieddarbi un dokumenti no LNB,
Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas
Nacionālā vēstures muzeja un Rundāles pils muzeja krājumiem. Grāmatas ir
Somijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļa un Latvijā būs redzamas
tikai līdz 31.augustam.
Otra būs grāfa Teodora Mēdema dāvinājumu izstāde. 2013.gadā grāfs
Mēdems Rundāles pils muzejam dāvināja dzimtas relikvijas, ko viņa
vectēvs grāfs Teodors Mēdems Pirmā pasaules kara beigās no viņam
piederošās Stukmaņu un Vecauces pils bija aizvedis uz Vāciju un tālāk uz
Franciju, skaidroja Biļeviča.
Dāvinājuma centrā ir Kurzemes hercogienes Dorotejas porcelāna
kosmētikas servīze no 22 priekšmetiem, kas darināta Karaliskajā
porcelāna manufaktūrā Berlīnē ap 1784.gadu. Dāvinājums tiks izstādīts
kopā ar Kurzemes hercogienes Dorotejas portretiem un dažiem memoriāliem
priekšmetiem no Rundāles pils muzeja kolekcijas, to papildina arī foto
no hercogienes portretiem ārzemju kolekcijās.
Grāmatas no Žanno Mēdemam piederējušās Elejas pils dāvinājusi baronese Gerharda fon Hoiningena-Hīne, dzimusi kā grāfiene Mēdema.
“Mēdemu kolekcijas savas nozīmības ziņā ir tūlīt aiz Kurzemes hercoga
Pētera mākslas darbu krājumiem un pieder izcilākajam, kas jebkad
atradies Latvijas teritorijā. Mēs ļoti augsti vērtējam grāfa Mēdema
atbalstu pils ekspozīcijas veidošanā un tik īpašu priekšmetu
dāvināšanā,” pauda Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Telpas ekspozīcijas kopīgais nosaukums “Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfu Mēdemu dzimta”.
Līdz ar šo izstāžu atklāšanu būs noslēgti piecdesmit gadus ilgušie
pils restaurācijas darbi. Pirms 50 gadiem domubiedri Laimonis Liepa,
Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils
restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos cietušo
pili, ierīkot tajā muzeju, skaidroja Biļeviča.
Bauskas muzeja toreizējā direktora
Laimoņa Liepas enerģija un Kultūras ministrijas atbalsts pakāpeniski
ļāva pārvarēt noraidošo attieksmi pret šo arhitektūras pieminekli, lai
virzītu uz priekšu tobrīd šķietami utopisko projektu – Kurzemes hercoga
Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidenci atjaunot 18.gadsimta izskatā,
radot hercoga laika cienīgu interjeru.
“1972.gadā filiāle pārtapa patstāvīgā Rundāles pils muzejā, un tad
tika definēts uzdevums ne tikai atjaunot pils ansambli, bet arī veidot
Latvijas baznīcu un muižu mākslas kolekcijas un nodarboties ar šī
Latvijas mākslas vēstures senākā perioda izpēti. Tad arī tika uzsākti
interjeru restaurācijas darbi,” atceras Lancmanis.
1981.gadā apmeklētājiem tika atvērta Baltā zāle. Darbi netika
pārtraukti arī pēc restaurācijas finansēšanas izbeigšanās 1992.gadā –
kaut lēnākā tempā, tomēr gandrīz katru gadu apmeklētājiem tika atvērta
jauna telpa. Pēdējo gadu straujā attīstība bija iespējama tikai ar
sponsoru un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzībai, uzskata
muzeja direktors.
24.maijā slēgtā pasākumā bijušie restauratori un muzeja darbinieki
pulcēsies uz atmiņu pēcpusdienu, lai, ejot cauri telpām, etīdēs un
atmiņu stāstos atcerētos restaurācijas gados pavadīto laiku pilī.
“Šie piecdesmit gadi ir bijuši pilni gan ar ikdienas darbu, gan ar
smagumu un nopietnām grūtībām. Katrā periodā tikai mainījās šo grūtību
raksturs. Pirmā barjera bija ideoloģiska rakstura. Atbalsts ir sniegts
ne tikai celtnes un telpu restaurācijā, bet arī eksponātu iegādē un to
restaurācijā, sponsori devuši ieguldījumu baroka dārza veidošanā un
attīstīšanā, saņemti līdzekļi muzeja iespieddarbu izdošanā,” pauda
Lancmanis.
Muzejs ir pateicīgs visiem, kas šajos gados atbalstījuši mūsu ieceres
un plānus, palīdzot gan finansiāli, gan ar materiāliem un darbaspēku.
Kā ziņots, Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam
iztērēti 8 420 495 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Rundāles pils muzeja
sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča.
No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis 2 847 792 eiro. No
ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības
fonda (ERAF) – 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem
gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda
restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm
ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili
atbalstījuši ar 1 miljonu eiro.
