Rundāles pilī 24. maijā – pils pamatakmens ielikšanas 278. gadadienā – notika svinības par godu pils restaurācijas pabeigšanai un 50 gadiem kopš vēsturiskā ansambļa atjaunošanas sākuma.
Dāvā sudraba liliju
Pils muzeja direktors Imants Lancmanis savā uzrunā uzsvēra, ka ceļojums no posta un iznīcības uz skaistumu un kārtību ilga pusgadsimtu. Šajā ceļā bija šķēršļi un zaudējumi. Daudzu cilvēku, kuri sevi ziedoja idejai, vairs nav mūsu vidū.
Pirms oficiālās ceremonijas pulcējās bijušie muzeja darbinieki un restauratori, lai kopā ar I. Lancmani piedalītos atmiņu pēcpusdienā, ko direktors nodēvēja par simbolisku «Krusta ceļu» pa visām atjaunotajām pils telpām. Gājiens beidzās ar atceres brīdi pie Rundāles pils muzeja pirmā direktora Laimoņa Liepas piemiņas plāksnes. Ceremonijā piedalījās L. Liepas atraitne Valērija – pils muzeja ilggadēja darbiniece, meitas Indra un Zinta. Pils meža parkā restauratori iedēstīja simbolisku kociņu.
Baušķeniece Aija Ušerovska, kura piedalījās pils atjaunošanā noslēguma posmā un 80. gados, stāsta: «Katrā restaurētajā interjerā apstājāmies. Direktors nosauca to cilvēku vārdus, kuru ieguldījums pils atdzimšanā bija īpašs, un pasniedza viņiem Rundāles pils muzeja piemiņas zīmi – piespraudi sudraba lilijas formā. Lielo sudraba liliju par īpašu veikumu pils atjaunošanā saņēma restaurācijas vecmeistars Gunārs Grīnfelds. Dažādu izmēru lilijas speciāli izgatavotas par godu vēsturiskajam notikumam – restaurācijas pabeigšanai. Dažās telpās skanēja restauratoru pirms 40 un vairāk gadiem iemīļotā mūzika. Bija salabots muzeja darbinieka Leopolda Kļaviņa vecais lenšu magnetofons, lai varētu atskaņot «The Beatles» ierakstus. Imants Lancmanis savulaik «Bītlu» dziesmu tekstus zinājis no galvas, jo ieraksti skanēja nepārtraukti.»
Spilgti atmiņu kadri
Lūgto viesu vidū bija restauratori no Sanktpēterburgas, Maskavas un Baltkrievijas, kuri Rundāles pilī strādāja 70. un 80. gados. Pils atjaunošanas sākuma stadijā viņi bija vietējo restauratoru skolotāji, jo Latvijā vēl nebija pieredzes tik vērienīga objekta atjaunošanā.
Savulaik 1977. gada vasarā Rūdolfs Sausēns, restauratoru vadītājs no Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburga), nelielu grupu aicināja: «Atnāciet man līdzi uz pili! Tad sapratīsit, kāpēc šodien man ir laimīga diena.» Spīdinot kabatas lukturīti, jo elektrības visā ēkā nebija, viņš aizveda visus uz otrā stāva galeriju un triumfējoši iesaucās: «Lūk, te ir tas, par ko neuzdrīkstējāmies sapņot!» Uz galerijas sienas zem vairākiem krāsas slāņiem vīdēja oriģinālā gleznojuma fragments. Tonakt grupa mēnesnīcā ilgi staigāja pa Rundāles rasainajām pļavām un apsprieda mākslas brīnumaino spēku. Tagad Lielā galerija ir pilnībā atjaunota, un vērīgs skatītājs var pamanīt nelielu laukumiņu, kas atstāts no 1977. gada laimīgās atklājumu dienas.
Jevgeņijs Boļšakovs, Sanktpēterburgas restaurators, ir ļoti aizkustināts par iespēju piedalīties restaurācijas noslēguma svinībās. Viņš «Bauskas Dzīvei» atzina, ka nav pat cerējis kādreiz atgriezties Rundālē, kur Zelta zāles restaurācijā strādāja līdz 1983. gadam. «Muzejs atsūtīja izsaukumu, tāpēc mums nevajadzēja pat gādāt vīzas – atlika vien iekāpt vilcienā. Pils svinībās piedalās 11 Sanktpēterburgas restauratori. Man 23. maijā bija dzimšanas diena. To nosvinējām Rundāles «Baltajā mājā», kur esam apmetušies. Pirmo reizi Rundālē ir mana sieva Svetlana un meita Ļubova – muzeja «Valsts Ermitāža» restauratore,» prieku neslēpj J. Boļšakovs.
Piepilda ar saturu
Pilī 24. maijā atklāja restaurēto Hercoga bibliotēku ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagādāto hercogu Ketleru dzimtas Kurzemes hercogu bibliotēkas grāmatu izstādi no Helsinku Universitātes bibliotēkas. To papildinās bankas «ABLV» dāvinājums – franču 18. apgaismības laikmeta filozofa un vēsturnieka Voltēra kopotie raksti 70 sējumos, kas izdoti 18. gadsimtā.
I. Lancmanis atklāja grāfa Teodora Mēdema dāvinājumu izstādi «Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfu Mēdemu dzimta». Tās ir dzimtas relikvijas, ko 2013. gadā Rundāles pils muzejam uzdāvināja grāfs Teodors Mēdems. Pirmā pasaules kara laikā no dzimtai piederošās Stukmaņu muižas tās bija izglābis un pārvedis uz Vāciju un Franciju grāfa vectēvs Teodors Mēdems. Kolekcijā ir Kurzemes hercogienes Dorotejas porcelāna kosmētikas piederumu komplekts ar 22 priekšmetiem, kā arī gleznas un gravīras. Izstādi papildina hercogienes Dorotejas portretu fotoattēli no ārvalstu kolekcijām.
Pils restaurācija noslēguma posmu no 2010. līdz 2014. gadam varēja īstenot, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam. Līdzekļus pils restaurācijai Teterevi ziedoja kopš 1997. gada. Pēc restaurācijas tika prezentēta Lielā galerija, kuras atjaunošanā bija garš pārtraukums. Darbus varēja atsākt tikai 2011. gadā, kad līdzekļus ziedoja arī Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons un SIA «Skonto Būve».
Pasniedz īpašas balvas
Jubilejas goda viesi bija Bīronu nama pārstāvji, mecenāti, citi atbalstītāji, bijušie valsts prezidenti. Svētkos piedalījās gandrīz visi kādreizējie kultūras ministri. Apsveikuma uzrunas teica pašreizējā ministre Dace Melbārde, Vaira Vīķe-Freiberga, Boriss Teterevs, Rundāles pils patrons princis Ernsts Johans Bīrons, patronese Lilita Zatlere. Par nopelniem pils atjaunošanā Rundāles pils Sudraba lilijas ordenis tika pasniegts Borisam Teterevam un princim Ernstam Johanam Bīronam. Pateicības rakstus un monētas I. Lancmanis dāvāja citiem Bīronu nama pārstāvjiem.
Pils pagalmā baroka orķestris «Collegium Musicum Riga» un solisti izpildīja Kurzemes un Zemgales hercoga galma koncertmeistara Franca Adama Feihtnera operu «Kīrs un Kasandana». Pusnaktī pils dārzā notika krāšņa iluminācija.
