Par pagājušās nedēļas iespaidiem stāsta LAILA PODNIECE, Ozolaines pamatskolas skolotāja:
– Mācu mājturību un vizuālo mākslu, šogad audzinu 9. klasi. Maijs skolotājiem ierasti ir saspringts. Joprojām nevaru aizmirst pēdējā skolas zvana dienu 16. maijā, kad piedzīvoju nebijušas emocijas. Es un mani seši audzēkņi tajā rītā uz skolu braucām ar baltu limuzīnu. Par viņiem man pagājušajā nedēļā bija lielākais uztraukums. Devītie kārtoja savu pirmo eksāmenu latviešu valodā. Satraucos, lai visi laikus pamostos, ierastos skolā. Viss bija kārtībā, eksāmenā saņemts augsts vērtējums.
Mācību gada noslēgumā par savu priekšmetu man īpašu raižu nav. Ar skolēniem visu gadu strādāju, lai viņiem vizuālā māksla neradītu problēmas. Saprotu, ka visi nevar būt talantīgi šajā jomā, tādēļ meklēju uzdevumus, kas katram padodas labāk.
Mūsu ģimene dzīvo lauku mājās Dāviņu pagastā. Te darbu nekad netrūkst. Sestdienas rītā ar meitu paveicām pirmo ravēšanas kārtu un devāmies nelielā atpūtā – apmeklējām svētkus Mežotnes pilskalnā. Bruņinieku turnīri, citas seno laiku izdarības bija interesantas, taču nedomāju, ka šo pasākumu gribētu apmeklēt regulāri.
Dzīvojam netālu no Bruknas muižas, bet cepļa atvēršanas svētkus sestdien apmeklējām pirmo reizi. Ļoti emocionāls bija brīdis, kad prāvests Andrejs Mediņš kopā ar podnieku Evaldu Vasilevski cēla laukā no krāsns melnos traukus. Process bija nedaudz mistisks, vienlaikus vienkāršs un sirsnīgs. Mājās tukšām rokām nebraucām. Vīrs Andrejs nopirka sev savdabīgu alus krūzi. Mūsu ģimenes svētdienas rituāls ir pirtī iešana. Rīta pusē apdarām vēl aizkavējušos darbus, bet pēcpusdienā pāris stundu veltām miesas un gara attīrīšanai. Tad mūsu nedēļa ir noslēgusies.
Skolā šī būs pēdējā mācību nedēļa, daudz dažādu ārpusstundu pasākumu. Man būs jāturpina just līdzi saviem devītajiem. Īstā vasaras baudīšana sāksies pēc izlaiduma.
