Parlamenta vēlēšanas, kas pagājušās nedēļes nogalē ritēja visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Latvijā izpelnījušās zemu pilsoņu uzmanību, uzrādot sliktākos vēlētāju aktivitātes datus gan novados, gan valstī kopumā.
Eksperti to skaidro gan ar pilsoņu «piesiešanu» vienam konkrētam deklarētās dzīvesvietas vēlēšanu iecirknim, gan ar to, ka ārvalstīs mītošajiem bija iespēja balsot tikai pa pastu. Savu lomu spēlējis arī karstais laiks. Lasītājs Aivars Punka e-pastā «Bauskas Dzīvei» norāda: «Kāpēc tik maz balsotāju ES Parlamenta vēlēšanās? Tāpēc, ka pašvaldības nenodrošina vēlētāju nokļūšanu līdz balsošanas iecirknim, piemēram, pie mums Mežotnē. Skolēnu autobuss taču kursē katru dienu.» Patiesi, pašvaldību vēlēšanās novados par nodokļu maksātāju naudu rīkoja reisus, lai nogādātu balsotājus no tālākiem ciemiem iecirknī, bet tagad deputāti par to nerūpējās.
Nederīgas pases
Apzinīgākie pilsoņi no mūspuses novadiem ir Vecumniekos. Te vēlēšanu iecirkņos lielākā aktivitāte sākās pēc pulksten 9 un vienu brīdi veidojās rindas. Ap pusdienlaiku plūsma saruka. «Stelpē iecirkņa pirmajā darba stundā nebija neviena vēlētāja, Kurmenē bija divi, Vallē – četri,» stāsta novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Plēsnieks. Līdz dienasvidum pilsoņa pienākumu Stelpē bija izpildījuši vien 47 iedzīvotāji, kaut sarakstos reģistrēti 654 vēlētāji. Iecirkņa priekšsēdētāja Mārīte Grantiņa-Podiņa prognozēja, ka vairāk cilvēku nāks vakarpusē pēc dancotāju sarīkojuma, un tā arī notika. Kopumā Stelpē fiksēta zemākā vēlētāju aktivitāte novadā.
«Piedalīties vēlēšanās – tas ir mūsu pilsoņa pienākums. Esam piedalījušies visās vēlēšanās. Izvēlēties, par ko balsot, palīdzēja partijas reklāmas. Tiesa, vēl lasījām un pārbaudījām informāciju internetā,» stāsta stelpieši Vita un Zigurds Volodkas.
Vecumnieku vēlēšanu iecirknī pusdienlaikā vēlētāju bija maz, bet garastāvoklis bija pozitīvs. «Pie mums viss mierīgi. Galvenais – laba vēlēšanu iecirkņa komanda,» smaida priekšsēdētājs Aivars Petruševics. Te iespēju balsot izmantoja Kaspars Polis. Viņš nevēlējās atklāt, par ko atdevis balsi. «Ņēmu vērā deputātu kandidātu viedokli, lasīju, ko viņi teikuši un izdarījuši,» stāsta jaunietis.
Aptaujātie izvēlējās «Vienotību» – esot cerība, ka šī partija uzlabos mūsu dzīvi. «Nobalsoju par «Vienotību» un Dombrovskim ievilku riktīgu krustiņu. Gudrs cilvēks, un saraksts nav slikts,» tā stelpiete Milda Eglīte. Sirmā kundze garu gabalu no mājām līdz vēlēšanu iecirknim mēroja kājām.
A. Petruševics pastāstīja, ka divi vēlētāji atnākuši ar pasēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Stelpē kāds bija aploksnē ielicis visu partiju sarakstus, bet īsto atstājis ārā.
Balso ar bērniem
Vienīgajā Iecavas novada vēlēšanu iecirknī kultūras namā varēja sastapt jaunas ģimenes, kas balsot nāca kopā ar bērniem. Kā «Bauskas Dzīvei» paskaidroja Zane Čapasa, viņa kopā ar vīru Juri meitu Paulu un dēliņu Gustavu līdzi ņēmuši tāpēc, ka meita vēlējusies zināt – kas īsti ir vēlēšanas. Paula «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka balsošana viņai patīk un pieaugusi labprāt piedalīsies vēlēšanās. Zane atklāja, ka nobalsojusi par «Vienotību», Juris, kuram izvēle aizņēma nedaudz vairāk laika, – «par Mārtiņu Bondaru» no Reģionu alianses, jo «tas ir kaut kas jauns». Galvenais, lai Eiroparlamentā neiekļūstot «tādi kā Ždanoka vai Rubiks». Zane teic, ka kopā ar vīru vienmēr piedalās vēlēšanās, bet Uldis piebilst, ka situācija Ukrainā šoreiz ir papildu stimuls.
Dažs mazais bija vīlies, ja māmiņa vai tētis vēlēšanu aploksni paguva urnā iemest, vēl pirms atvase bija pieteikusies to izdarīt. Vecāka gadagājuma ļaudīm vēlēšanas acīmredzami bija svarīgs un līksms notikums, lai arī ne viens vien iecirknī iesteidzās pašā dienas karstumā, ieturot pauzi dārza darbos.
Savu balsi par «Vienotību» atdeva novada domes opozīcijas deputāte Astrīda Vītola, skolotāja Inga Čipena, vairāki citi «Bauskas Dzīves» uzrunātie. Cilvēki pamato, ka šī partija, pat neraugoties uz nesmukumiem, sevi labi pierādījusi kā valsts izvešanā no krīzes, tā Eiropas institūcijās, aizstāvot zemnieku intereses.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Tālrīts Krastiņš «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka šoreiz īpaši atgadījumi nav fiksēti, viss noritējis mierīgi. Dažiem balsotājiem gan nācies ieteikt doties uz citu iecirkni – vienam Īslīces pagastā, citam pat Liepājā.
Deputāti nav redzēti
Bauskas novadā pat ceturtā daļa pilsoņu neaizgāja uz vēlēšanām. Viskūtrākie vēlētāji bijuši Vecsaules pagastā, kur nobalsojuši 17,7 procenti, un Dāviņu pagastā – 17,9 procenti. Vislielākā apmeklētība bija Bauskas 2. vidusskolas iecirknī. Te komisijai vajadzēja saskaitīt 1248 vēlēšanu zīmes no reģistrētā 3401 balsstiesīgo kopskaita.
«Iedzīvotāji piekusuši vēlēt,» tā pagasta ļaužu zemo aktivitāti skaidro Vecsaules iecirkņa priekšsēdētāja Inese Rīna. «Balsot pilsoņus aicina vai katru gadu, bet uzlabojumus no tā neredz. Tādēļ uz vēlēšanām nāk galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ir kārtīgi audzināti pildīt pienākumu, un jaunieši, kuri cer uz pārmaiņām.»
Vecsaulietis Aldis Žaludka «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka balsot ieradies tikai pienākuma pēc. Neko būtisku no jaunievēlētajiem deputātiem viņš nesagaida. A. Žaludka uzskata, ka daudzus neapmierina kandidātu augstprātība: «Neviens Briselē strādātgribētājs Vecsaulē nav redzēts. Varēja atbraukt, pastāstīt, ko darīs, vismaz kaut ko apsolīt. Ticēt reklāmas saukļiem – tik naivs reti kurš ir.»
Līdzīgi domā Dāviņu pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Inese Viļuma. Vienīgā Dāviņos redzētā politiķe ir Vaira Vīķe-Freiberga, kas te bijusi pirms gadiem desmit. Dāviņos sastaptais students Artūrs Markevičs «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka būtu iepriekš nobalsojis Rīgā, bet nedrīkstēja. Braucot uz laukiem, steigā aizmirsis paņemt pasi. Tā nu partijai «Vienotība» viena balss gājusi zudumā, nosmej jaunietis.
Iespēja balsot tikai konkrētā iecirknī problēmas radījusi baušķeniecei Lāsmai Hiļko. Pirms gada viņa nobalsoja Bauskas kultūras centrā, bet šoreiz savu uzvārdu vēlētāju reģistrā neatrod. Datubāzē noskaidrots, ka Lāsmai jādodas balsot uz Ceraukstes pagastu. Viņa bija piemirsusi, ka ir tur deklarēta, jo Ceraukstē nedzīvo daudzus gadus.
Bauskas Valsts ģimnāzijas iecirknī priekšpusdienā «Bauskas Dzīve» sastapa advokātu Raimondu Cakaru. 83 gadus vecais kungs apņēmīgi bija mērojis ceļu uz iecirkni, jo vajadzējis nobalsot par «Vienotību». Šī partija līdz šim vislabāk aizstāvējusi Latvijas intereses un, visticamāk, tā arī turpinās strādāt, uzskata R. Cakars. Pensionārs Pēteris Krauts pēc balsošanas «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka ir «par tiem, kas neloka muguru ne amerikāņu, ne angļu, ne vāciešu priekšā», un viņa viedokli nemainīšot ne skaļas reklāmas, ne skaisti solījumi.
Vēlēšanu noslēgumu 24. maija vakarā «Bauskas Dzīve» sagaidīja Brunavas pagasta iecirknī, kur no 1151 balsstiesīgā nobalsojuši tikai 226. Visvairāk vēlētāju Brunavā uzticējušies «Vienotībai», otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību. Vienmuļās dienas noslēgumā jautrību radīja kāds Latvijas Sociālistiskās partijas «fans». Viņš bija izsvītrojis visus uzvārdus un apakšā ar roku ierakstījis vienas vēlēšanu komisijas locekles uzvārdu. «Jaunizceptā» partijas biedre par to īpaši nepriecājās, jo «uz Briseli jau es aizbrauktu pastrādāt, bet – lai nu kura, ne Rubika vietā».
Naskākie Saulainē
Rundāles novada četros vēlēšanu iecirkņos iedzīvotāji balsot lielākoties ieradās kopā ar ģimenēm un sagatavojušies – pārliecināti par savu izvēli. Visaktīvāk iedzīvotāji balsojuši Saulaines ciematā, kur vēlēšanās piedalījās 27,4 procenti balsstiesīgo. Gandrīz tikpat aktīvi – 26,8 procenti no visiem balsstiesīgajiem – viedokli izteica Pilsrundālē. Vismazākā aktivitāte bija Viesturu pagastā, jo vēlēt ieradās mazāk nekā piektdaļa balsstiesīgo, un Svitenes pagastā – 21,2 procenti.
Saulaines vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Maija Staņulāne stāsta, ka apzinīgākie vēlētāji ir cilvēki gados. «Viņiem piemīt lielāka atbildības izjūta un apziņa, ka viņu balss ir nozīmīga,» uzskata M. Staņulāne. Pensionārs Juris Seškēns skaidro balsošanas iemeslus: «Esmu padomju laiku cilvēks. Neiet balsot – tas nav pieņemami.»
Pirmie vēlētāji sestdienas rītā tūlīt pēc pulksten 7 ieradās Svitenes pagasta vēlēšanu iecirknī, atklāj komisijas priekšsēdētāja Sandra Upīte. Vēlēšanas pārtop par ģimenisku pasākumu, kad vecāki ar bērniem labprāt nāk vēlēt kopā, un komisija katru atnācēju sagaida ar prieku. Vēlētāji iecirknī ierodas pozitīvi noskaņoti – smejas, stāsta jokus un dāvā ziedus. Katrās vēlēšanās komisijai puķes pasniedz Ārija Nākmane.
Pilsrundāles iecirkņa priekšsēdētāja Sandra Griķīte uzskata: «Iedzīvotājiem Eiropas Parlamenta vēlēšanas nešķiet tik nozīmīgas kā pašvaldību vēlēšanas. Ir izjūta, ka Eiropa ir pārāk tālu un īsti mūs neskar.» Tomēr dažus vēlētājus neatturēja pat tas, ka viņu faktiskā dzīvesvieta nav Rundāles novads. Vita Jansone ir deklarēta Pilsrundālē, bet dzīvo Rīgā. Viņa no galvaspilsētas mēroja ceļu līdz vēlēšanu iecirknim, jo domā par nākotni. «Varbūt nedaudz naivi vai pārāk optimistiski, bet es ticu, ka ar savu balsi varu ko mainīt. Man viss mūžs vēl jādzīvo šajā valstī, tāpēc esmu aktīva sava likteņa lēmēja,» teic jauniete.
Viesturu pagasta iecirknī, lai nobalsotu par «Vienotību» un Valdi Dombrovski, no blakus ciemata ieradās Aija Kivriņa. «Domājot par nākotni, nevaru būt vienaldzīga. Atbalstu partijas nostāju, priecājos par kandidātu prasmēm un pieredzi. Atšķirībā no Tatjanas Ždanokas, šādus cilvēkus nav kauns sūtīt uz Eiropu,» uzskata A. Kivriņa. Jaunietis Arnolds Auza no Svitenes atklāj, ka devies balsot vien tāpēc, lai balsu vairākumu negūtu «krieviskās» partijas. Viņš neslēpj, ka vienaudži vēlēšanas neuztver tik nopietni.
UZZIŅAI
Vēlētāju aktivitāte
Bauskas novadā: nobalsojuši 4798 pilsoņi jeb 24,79% no vēlētāju kopskaita.
Iecavas novadā: 1899 jeb 29,16% balsstiesīgo.
Vecumnieku novadā: 2029 jeb 29,28% pilsoņu.
Rundāles novadā: 667 jeb 23,89% vēlētāju.
Zemgalē kopumā vēlēšanās piedalījušies 60 713 pilsoņi jeb 26,77% balsstiesīgo.
Valstī kopumā nobalsojuši 442 286 pilsoņi jeb 30,04% no vēlētāju kopskaita – 1 472 462.
Vēlēšanu galīgie rezultāti līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā nebija zināmi. Tos var meklēt interneta vietnēs.
Dati: cvk.lv.
