Multiplās sklerozes pacienti no bijušā Bauskas rajona un Rīgas pagājušajā nedēļā iepazinās ar sabiedriski nozīmīgām ēkām Bauskā. Viņu mērķis bija Pasaules multiplās sklerozes dienā, 28. maijā, pārbaudīt, vai pilsēta ir piemērota šādiem slimniekiem.
Iegūs arī māmiņas
Slimība nav izārstējama, tāpēc vides piemērotība ir svarīga. Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas (LMSA) Bauskas nodaļas vadītāja Ženija Stunda stāsta, ka multiplās sklerozes pacienti Bauskas apriņķī dzīvo Iecavā, Vecumniekos, Pilsrundālē, Mežotnē, Īslīcē, Bauskā, Vecsaulē, Ozolainē un citur. Salīdzinot proporcionāli ar visiem mūspuses novadu iedzīvotājiem, sklerozes slimnieku nav daudz, bet jārūpējas, lai viņiem apkārtējā vide būtu tikpat pieejama kā pārējai sabiedrības daļai, uzskata Ž. Stunda. Turklāt, aktualizējot jautājumus par draudzīgu vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ieguvējas būs arī jaunās māmiņas, kas ved bērnus ratiņos.
Bauskā strādā un Īslīces pagastā dzīvo Zina, kuras meita Aija jau sešus gadus slimo ar multiplo sklerozi. Meita pašlaik strādā Rīgā, bet brīvajā laikā ciemojas mūspusē. «Esmu novērojusi, ka sabiedriskajās un kultūras iestādēs, kas atrodas laukos vai tālāk no apdzīvotu vietu centriem, ir sarežģīta piekļuve,» atklāj Zina. Viņa uzsver, ka Īslīces pagasta Rītausmās amatpersonas domā par personām ar kustību traucējumiem. Iedzīvotāji ratiņkrēslos var iekļūt pagastmājā, kultūras namā, ģimenes ārsta praksē un aptiekā.
Būvniecības likumā ir iestrādātas prasības par vides pieejamību, bet tas attiecas uz jaunbūvēm vai rekonstruētām ēkām. Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz, ka visām ārstniecības iestādēm no šī gada jābūt pilnībā pieejamām cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Sarežģīti iekļūt
Ir vairākas iestādes mūspusē, kas atrodas senākās telpās, un tajās iekļūt ir sarežģīti. Kā vienu no tādām slimnieki min Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Bauskā, kura atrodas Uzvaras ielā 3, vienā ēkā ar Bauskas bērnu bibliotēku, kaut arī speciālisti šajā iestādē ir ļoti profesionāli un laipni. «Lai nokļūtu telpās, kur izdod pases, ir jāpārvar neskaitāmi pakāpieni līdz otrajam stāvam vai arī jāstāv ārā un jāgaida, kamēr kāds darbinieks atbrīvosies un varēs palīdzēt,» situāciju raksturo Ž. Stunda.
Trūkumus var atrast arī citviet – lauku veikalos, kafejnīcās, Bauskas novada Dzimtsarakstu nodaļā, kas atrodas Rātsnama otrajā stā-
vā. «Pērn viens sklerozes slimnieks ar kustību traucējumiem apprecējās Jelgavā. Ja kāds baušķenieks to gribētu darīt rekonstruētajā Rātsnamā, tas būtu sarežģīti, jo patstāvīgi iekļūt ar ratiņkrēslu tur nevar. Iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem ir pieejamas palīgierīces, kas rada viņus mobilus, bet diemžēl apkārtējā vide tam nav piemērota,» uzskata LMSA vadītāja Skaidrīte Beitlere no Rīgas.
Bauska progresē
LMSA vadītāja stāsta, ka asociācija ir iepazinusies ar citu valstu pieredzi vides pieejamības jomā un konstatējusi, ka «citviet šie jautājumi ir atrisināti līdz pēdējam sīkumam. Tādas valstis kā Spānija un Lielbritānija apbrīnojami daudz domā par saviem cilvēkiem».
S. Beitlere uzskata, ka Latvija, tajā skaitā arī Bauska pēdējos gados ir ļoti progresējusi un, aktualizējot šos jautājumus, ir iespējams situāciju uzlabot vēl vairāk. Tāpēc šogad Pasaules multiplās sklerozes dienas tēma bija «Pieejamība». Ar to domāta ne tikai vides pieejamība, bet arī iespējas cilvēkam ar kustību ierobežojumiem saņemt nepieciešamo informāciju par medikamentiem, sociālo palīdzību, ārstēšanās, rehabilitācijas, kultūras un atpūtas iespējām, kā arī cita veida ikdienas informācijas un palīdzības pieejamību.
«Vairāku gadu garumā ir jūtama pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanās, pateicoties sociālajam darbam, asistentu pieejamībai un citiem faktoriem. Tomēr joprojām sāpīgs jautājums ir rehabilitācija un psihoterapija. Tā ir ļoti nepieciešama multiplās sklerozes slimniekiem, īpaši jauniem cilvēkiem, bet viņi to nevar atļauties, jo speciālistu pakalpojumi ir pārāk dārgi.»
Pārvietojas ratiņkrēslos
Statistika liecina, ka ar multiplo sklerozi visbiežāk saslimst cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, tomēr slimība var skart arī bērnus. Multiplā skleroze ir hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas skar galvas un muguras smadzenes. Visbiežāk pacienti izjūt kustības, gaitas, jušanas, koordinācijas, līdzsvara, redzes, runas un citus traucējumus, tāpēc daļa no viņiem pārvietojas ratiņkrēslos.
Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 2000 multiplās sklerozes pacientu. Visā pasaulē šī slimība skar aptuveni 2,3 miljonus cilvēku, teikts Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas sagatavotajā informatīvajā bukletā. Slimība biežāk tiek diagnosticēta sievietēm nekā vīriešiem. Tā ir viena no neiroloģiskajām saslimšanām un invaliditātes cēloņiem gados jauniem pieaugušiem cilvēkiem.
UZZIŅAI
Multiplās sklerozes raksturīgākie simptomi
Jušanas traucējumi – tādas izjūtas kā durstīšana, tirpoņa, salšana, karšana, nieze. Iespējama arī spiedoša žņauga, elektriskās strāvas sitiena izjūta;
Redzes traucējumi – miglošanās, krāsu redzes maiņa, redzes asuma zudums, attēla dubultošanās, nekontrolējama acābolu kustība, arī īslaicīgs redzes zudums – visbiežāk vienā acī;
Kustību traucējumi – smaguma izjūta kājās, muskuļu spēka zudums, krampji – visbiežāk kājās –, grūtības brīvi kustināt rokas un kājas, stīvums;
Runas traucējumi – lēna runa un/ vai neskaidra dikcija;
Līdzsvara un kustību koordinācijas traucējumi;
Izteikts nogurums – līdz pat 70 procentiem multiplās sklerozes pacientu izjūt nogurumu, kas var būt gan fizisks, gan emocionāls. To var izraisīt pat vismazākā piepūle;
Zarnu un urīnpūšļa funkcijas traucējumi – biežāka vajadzība urinēt. Multiplās sklerozes stadijās var rasties grūtības regulēt urīnpūsli. Tā kā urīnpūslis iztukšojas lēni, var rasties iekaisums;
Seksuāla rakstura problēmas – impotence, mazāks jutīgums dzimumakta laikā, kā arī muskuļu spriedze, kuru nav iespējams kontrolēt.
Avots: LMSA informatīvais buklets «Multiplās sklerozes 1000 sejas».
