Aunpundurtrusene Čiepa iecavnieku Kozlovu ģimenē ienāca kā jaunākās meitas Anetes dzimšanas dienas dāvana. Nu jau Čiepai apritējuši trīs gadi, un Anetei viņa ir mīļāka par kaķi – trusēns ir maigāks un pūkaināks, labprāt sēž klēpī un bauda glāstus.
Sarežģītā spēļumanta
Čiepa, kas izskatās gluži kā spēļmantiņa, ir draudzīga – labprāt sēž klēpī arī ciemiņiem, ja glāsta purnu un pieri, labpatikā aizver acis un pat iemieg.
«Sākums bija grūts,» atminas Anetes mamma Līga, «ļoti bažījos, vai tiksim galā. Trusēnu nezinot nopirkām ar ēdi, kas pēc neilga laika sākās ausī. Arī meitai parādījās iekaisums uz kakla un rokām. Aizvedām Čiepu pie veterinārārstes, kura konstatēja lipīgu sēnītes infekciju. Mums ieteica trusīti nopotēt, jo izārstēt esot grūti, tomēr mēs ārstējām abas – Aneti un Čiepu. Antibiotikas, smēres, šprices, mājas apstrāde, lai sēnīte neizplatītos. Nepadevos, un tagad viss ir kārtībā.»
Trusenes kažoks ir biezs un spīdīgs, nekādu pēdu no pārdzīvotā. Ja Čiepai no kaut kā bail, tai dreb ķepiņas, un vislabāk tad glābties Anetes rokās. Jāuzmanās gan no palielajiem nagiem, un zobu deldēšanai trusim regulāri jāpiedāvā kas graužams, lai tie nepāraug un nerodas iekaisums.
Čiepa ir ziņkārīga – ja pie virtuvē novietotā palielā būra kāds pienāk, pūkaine slienas ostīt – kas tu esi, vai atnesi ko gardu? Trusene ir draudzīga ar abiem kaķiem. Baltā Miksa dzīvo iekšā un tikai vasarā iziet uz terases pasēdēt, bet pelēkais Pičuks ir saimnieks tuvējā apkārtnē – reizumis ienāk iekost un saostīties ar pārējiem, bet lielākoties dzīvo ārā un saliek pie terases durvīm nomedītos grauzējus, stāsta Līga. Čiepai ar Miksu mīļa vieta ir uz lielā dīvāna līdzās tiem, kas skatās televizoru.
Nelīdzinās ne suņiem, ne kaķiem
Anete trusenīti izved pastaigāties sarkanā kamzolītī, kam piestiprināta pavadiņa. Čiepa nav trokšņaina, taču mēdz sist ķepas pret zemi, ja būrī kļūst garlaicīgi un gribas, lai kāds pievērš uzmanību. Kozlovu ģimenei secen gājis trušu graušanas kāres nodarītais – Čiepa nav mēģinājusi iznīcināt vadus, plēst mēbeļu polsterējumu vai apgrauzt stūrus, kā tas nereti gadās šo pūkaiņu saimniekiem.
Kā vēstīts vietnē zakulietas.yolasite.com, tiem, kas vēlas trusi par mājdzīvnieku, zvēriņš labi jāiepazīst, jo pēc rakstura un uzvedības tas nav līdzīgs ne suņiem, ne kaķiem. Trusim piemīt spēja iemīlēt saimniekus un kopā ar viņiem rotaļāties. Tiem, kam truši liekas klusi un mierīgi, nāksies vilties – pazinēji uzskaita ap desmit dažādu trokšņu veidu, kas liecina par dzīvnieciņa prieku, labsajūtu, dusmām, nemieru un pat agresiju. Skaņu amplitūda sniedzas no tādas kā murrāšanas vai ņurdēšanas līdz pat skaļiem spiedzieniem.
Truši var būt lieliski modinātājpulksteņi, kas trokšņo noteiktā laikā, lai saimnieks nenoguļ brokastu pasniegšanu. No agresīva truša nav jāatsakās, pamazām tas jāatradina no netīkamām izdarībām, ieteic lietpratēji. Padomu truša uzvedības vai veselības uzlabošanā vislabāk meklēt pie mazo dzīvnieku veterinārārstiem.
