Vai sabiedrība pienācīgi novērtē to vecāku ieguldījumu, kuru bērni ir uzcītīgi, godprātīgi, atvērti sadarbībai un savus talantus attīstoši? Vienkāršāk formulējot, tie ir audzēkņi, ar kuriem katra skola lepojas.
Nereti rodas iespaids, ka vislielākā uzmanība un dažādas priekšrocības tiek dzīvē nomaldījušos ģimeņu atvasēm. Protams, tas ir humāni un nepieciešami, bet tās mammas un tēti, kuri ar milzīgu atbildību, pat nedodot mājienu par grūtībām, audzina bērnus, it kā paliek ēnā. Par viņiem neinteresējas, jo zina, ka paši tiks galā. Neaizdomājas, ka daudzām labinieku ģimenēm tāpat ir gana sadzīves likstu. Sabiedrībā, kurā vērtības devalvējušās, par atbalsta vienīgo veidu tiek uzskatīta nauda. Bet cieņpilna attieksme, pateicība, uzmundrinājums un kopienas viennozīmīgs akcepts ir daudz svarīgāki, lai pateiktos vecākiem, kuri audzina bērnus – skolu lepnumu.
Diskusiju par it kā nepopulāro tēmu Vecumnieku novada domes sēdē ierosināja deputātes – pieredzes bagātās skolotājas Anna Balgalve un Iveta Lavrinoviča. Iemesls bija šķietami vienkāršs: pašvaldības pilnībā apmaksātā novada skolēnu trīs dienu nometne – pārgājiens. Tajā piedalīsies riska ģimeņu bērni, bet no katras novada izglītības iestādes tiks deleģēti vēl pieci, cik noprotams no domes administrācijas vīzijas, – labākie no labākajiem.
Pašvaldības amatpersonas nevarēja atbildēt, kādi būs atlases kritēriji, bet viņiem bija pilnīga taisnība, ka «problemātiskos pusaudžus mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības». Neviens to negrasījās pat apstrīdēt, arī skolotājas, kuras tikai mudināja iedziļināties nelīdzsvarotajā priekšrocību un bonusu sistēmā. Viņas vienkārši centās akcentēt atbildīgo vecāku lomu. Diemžēl esam pieraduši viņu ieguldījumu uztvert kā neredzamo gaisu, ko elpojam.
