Gandrīz 100 Latvijas skolas nespētu izpildīt jaunos vidusskolām
iecerētos kritērijus, atbilstoši kuriem minimālo skolēnu skaitu novadu
skolās plānots noteikt 15 bērni, bet pilsētas vidusskolu klasēs – 18
bērni. Ja šādu izglītības reformu realizētu, slēgšana nepietiekamo audzēkņu skaita dēļ draudētu arī mūspuses skolām. Bēdīgajam liktenim būtu pakļautas Īslīces, Uzvaras, Misas, Pilsrundāles, Skaistkalnes un Valles vidusskola. Par darbības pārtraukšanu būtu jādomā arī Mežotnes internātvidusskolai.
Informācija par paredzēto reformu parādījusies Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) mājaslapā, tikmēr IZM darbinieki aģentūrai LETA apgalvo, ka tā esot
neprecīza, turklāt topošajiem kritērijiem neatbilstošo skolu saraksts
noteikti neesot uzskatāms par slēdzamo skolu sarakstu.
Slēdzamo skolu saraksts nekad nav pastāvējis un nepastāv, sarunā ar aģentūru LETA paziņojusi izglītības ministre Ina Druviete (V).
Neskatoties uz šādu Druvietes paziņojumu, publiskajā telpā nonācis to
skolu saraksts, kas nespētu izpildīt kritērijus par vismaz 15 skolēniem
novadu un vismaz 18 izglītojamajiem pilsētas vidusskolu klasēs. IZM
mājaslapā pieejamie dati liecināja, ka Latvijā ir gandrīz 100 šādu
skolu, tomēr vēlāk IZM pārstāvji paziņoja, ka dati neesot precīzi, tāpēc
izdarīt spriedumus būtu pārsteidzīgi.
Pārsteidzīgi spriest, vai kāda no nosauktajām skolām varētu būt
apdraudēta, ir tādēļ, ka kritēriji par minimālo skolēnu skaitu
vidusskolas klasē vēl tikai tiek apspriesti, paziņoja Druviete. Pašlaik
vēl nav panākta vienošanās, vai šādi kritēriji vispār būtu jāievieš. Kā
skaidroja Druviete, šajā jautājumā pastāv radikālas viedokļu atšķirības.
Ministre skaidroja, ka, veidojot jauno pedagogu darba samaksas
modeli, mēģināts pēc iespējas atsaistīt skolotāju algu no skolēnu
skaita, jo Latvijā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems. Tāpēc skolēnu
skaits nevarot kalpot par noteicošo faktoru skolu pastāvēšanai.
Druviete apgalvoja, ka runas par IZM vēlmi slēgt skolas esot
spekulācija. Turklāt viņa norādīja, ka skolu pastāvēšana ir pašvaldību,
kas ir šo izglītības iestāžu dibinātājas, nevis valsts atbildība.
“Valstij ir jāredz skolu tīkla attīstība kopumā,” teica politiķe un
uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāspēj rast līdzekļi skolu eksistencei.
“Mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas,” teica Druviete, sakot, ka lēmumi par
skolu tīkla nākotni būšot izsvērti. Viņa norādīja, ka šie lēmumi nevar
tikt pieņemti, balstoties uz īslaicīgām ekonomiskām interesēm.
Runājot par to, cik skolām jābūt gatavām apvienoties vai tikt
slēgtām, Druviete vien atteica, ka šā gada 1.septembri skolas var
sagaidīt mierīgi un bez bailēm, jo par pārmaiņām ir jābūt paziņotam
vismaz sešus mēnešus iepriekš, tātad tās var īstenot ne ātrāk kā no
nākamā mācību gada.
Patlaban 30% vidusskolu skolēnu
skaits 12. klasēs nepārsniedz 20, bet 10% tas nepārsniedz pat 10
skolēnus. Lai ekonomētu līdzekļus, ir rosināta diskusija, lai noteiktu
minimālo skolēnu skaitu 10.klasēs, proti, 10.klase novados un lielajās
pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja skolēnu skaits attiecīgi
būtu 15 un 18.
Laukos ir vairāki desmiti vidusskolu, kurās 10.klasē ir mazāk nekā 15
audzēkņi – Aglonas internātvidusskola, Aglonas vidusskola, Aizkraukles
1. vidusskola, Alojas vidusskola, Alsungas vidusskola, Ļaudonas
vidusskola, Durbes vidusskola, Augstkalnes vidusskola, Baložu vidusskola
(Ķekavas novads), Baltinavas vidusskola, Bebrenes vispārizglītojošā un
profesionālā vidusskola, Bēnes vidusskola, Bērzpils vidusskola,
Atašienes vidusskola, Burtnieku vidusskola, Ciblas vidusskola, Apes
vidusskola, Dzērbenes vidusskola, Ezernieku vidusskola (Dagdas novads),
Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola, Gulbīša vidusskola
(Gulbenes novads), Indras vidusskola, Irlavas vidusskola, Istras
vidusskola, Īslīces vidusskola, Jaunjelgavas vidusskola, Jaunpils
vidusskola, Kalnciema vidusskola, Kalnciema pagasta vidusskola, Kandavas
internātvidusskola, Kārsavas vidusskola, Krimuldas vidusskola, Ķeguma
komercnovirziena vidusskola, Lejasciema vidusskola, Liepnas vidusskola,
Liepupes vidusskola, Līgatnes novada vidusskola, Lizuma vidusskola,
Līvānu 2. vidusskola, Līvbērzes vidusskola, Mālpils novada vidusskola,
Maltas 1. vidusskola, Mazsalacas vidusskola, Mežotnes
internātvidusskola, Misas vidusskola, Naukšēnu novada vidusskola,
Nītaures vidusskola, Gaujienas vidusskola, Pāvilostas vidusskola,
Pilsrundāles vidusskola, Piltenes vidusskola, Priekules vidusskola,
Raunas vidusskola, Ropažu vidusskola, Rudzātu vidusskola, Rugāju novada
vidusskola, Sabiles vidusskola, Salas vidusskola (Salas novads),
Salaspils 2. vidusskola, Saldus novada pašvaldības Ezeres vidusskola,
Salienas vidusskola (Daugavpils novads), Skaistkalnes vidusskola,
Skrundas vidusskola, Suntažu vidusskola, Staiceles vidusskola, Stalbes
vidusskola, Strenču novada vidusskola, Tilžas vidusskola, Tiskādu
vidusskola, Ugāles vidusskola, Uzvaras vidusskola (Bauskas novads),
Vaboles vidusskola, Vangažu vidusskola, Vārkavas vidusskola, Vecbebru
Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola, Vircavas
vidusskola, Vecumnieku novada Valles vidusskola, Zaļenieku komerciālā un
amatniecības vidusskola, Zasas vidusskola, Zemgales vidusskola
(Daugavpils novads), Zemgales vidusskola (Tukuma novads) un
Zvejniekciema vidusskola.
Ne mazums šādu skolu ir arī pilsētās – Jūrmalas pilsētas Jaundubultu
vidusskola, Ķemeru vidusskola, Majoru vidusskola, Rēzeknes 3.
vidusskola, Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, Rīgas Imantas vidusskola,
Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas
Ukraiņu vidusskola, Rīgas 19. vidusskola, Rīgas 31. vidusskola, Rīgas
32. vidusskola, Rīgas 65. vidusskola, Rīgas 69. vidusskola, Iļģuciema
vidusskola un S. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.
