Kāda ir šo svētku būtība un jēga jūsu skatījumā?
Svētais Gars apliecina Dieva mīlestību
ARNIS VIZBELIS, Iecavas un Brunavas katoļu draudzes priesteris:
Kristietībā Vasarsvētki ir ļoti svarīgi. Tā ir Svētā Gara izliešanās pār zemi un cilvēkiem, kristīgās baznīcas dzimšanas svētki. Svētais Gars ir Dieva mīlestības zīme un apliecinājums. Cilvēki var iztēloties gan Kristus piedzimšanu, gan Viņa nāvi pie krusta un pat augšāmcelšanos, bet ir grūti iedomāties Svēto Garu, kam nevar pieskarties, kas nekādā veidā nav saistīts ar materiālo pasauli. Tomēr Svētā Gara darbību var pamanīt un atpazīt, bet ir nepieciešama ticība.
Pirmais pārpratums, kas saistīts ar Svētā Gara darbību, ir fiksēts Bībelē. Daudzi jo daudzi cilvēki, ieraudzījuši no debesīm nolaižamies ugunīgas šautras, bija apjukuši. Viņi nesaprata, kas notiek, bet apustuļi Svēto Garu nemaldīgi atpazina. Viņi bija vienkārši, neizglītoti zvejnieki, kuri pēkšņi sāka runāt svešās mēlēs jeb jūdu kaimiņu tautu valodās. Šo spēju viņiem piešķīra Dieva Gars, 50. dienā pēc Kristus augšāmcelšanās nolaižoties pār zemi. Svētais Gars simbolizē Kristus krusta upura augļus – Dieva neizmērojamo žēlastību un visaptverošo mīlestību.
Nākamajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem visas kristīgās konfesijas svinēs Svētās Trīsvienības dienu, godinot Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu.
Jāsvētī, nevis jāsvin
INGRĪDA ZEMĻINSKA, skolotāja no Vecsaules pagasta:
Manas izjūtas par Vasarsvētkiem vienmēr ir bijušas saistītas ar dzīvošanu laukos. Pati esmu uzaugusi pilsētā vēl padomju laikā, kad par šādiem svētkiem skaļi nerunāja, arī mūsu ģimenē ne, jo iemeslu bija pietiekami daudz.
Taču Vasarsvētki bija pie vecmāmiņas laukos, kur virtuvē smaržoja pīrāgi un istabās – bērzu meijas. Par šo svētku būtību tolaik nevienam neko nejautāju, jo tikko kā bija beidzies kārtējais mācību gads un viss likās tik pašsaprotami – manā uztverē tie bija vienkārši vasaras svētki. Vēlāk vecmāmiņa pārcēlās uz dzīvi pilsētā, kur Vasarsvētki jau ierasti pagāja klusi un nemanāmi.
Pēc daudziem gadiem es atkal nokļuvu laukos, nu jau sievas godā un uz pastāvīgu dzīvi. Un atkal tika svinēti Vasarsvētki, jo vīramātei tie bija ļoti nozīmīgi – līdzīgi Lieldienām un Ziemassvētkiem. Te pirmoreiz saskāros ar Vasarsvētku kristīgo nozīmi, jo vīramāte devās arī uz baznīcu.
Pašlaik man Vasarsvētki vairāk saistās ar dievkalpojumu Ozolaines katoļu baznīcā, kur jau vairākus gadus spēlēju ērģeles. Šo gadu gaitā esmu dziļāk iepazinusi Vasarsvētku galveno notikumu – Svētā Gara atnākšanu – un arī guvusi pārliecību, ka šos svētkus nevis jāsvin, bet jāsvētī.
Ārējie atribūti nav svarīgi
NORMUNDS ĀBOLIŅŠ, Bauskas Vasarsvētku draudzes mācītājs:
Vasarsvētku loma mūsu konfesijā ir ļoti svarīga. Tās nosaukums liecina, ka Svētais Gars ir nemitīgi klātesošs mūsu lūgšanās. Mēs akcentējam Gara spēku, dāvanas un Dieva apsolījumu visiem ļaudīm. Vasarsvētkos neaizraujamies ar ārējiem atribūtiem, speciāli dekorējot draudzes lūgšanu telpu. Negatavojam arī papīra dūjas. Šis putns kristietībā ir Svētā Gara simbols. Vasarsvētku dievkalpojuma kārtība būs tradicionāla, bet šajā dienā īpaši atgādināsim par Svētā Gara dāvanām. Tās ir dažādas, bet Gars ir viens, tāpat kā ir atšķirīgas kalpošanas, bet Kungs ir viens.
Bauskas Vasarsvētku draudzes dievkalpojumi un piektdienu lūgšanu vakari tagad notiek Rūpniecības ielā. Draudzē ir dažāda vecuma cilvēki.
Vasarsvētku kustība pasaulē dalās divās lielās grupās. Vienai ir centrs ASV, Springfīldā, bet otra ir Starptautiskā Dieva draudze ar centrālo vadību, kas atrodas Klīvlendā. Tai piederoši ir 162 valstu ticīgie – arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība, kuras dalībniece ir Bauskas draudze.
