Rundāles novada svētku dalībnieki sestdien, 7. jūnijā, gan Rundāles pilī, gan tās dārzā ceļoja laikā – atskatījās uz paveikto un piedzīvoto un sapņoja par nākotni.
Šogad aprit pieci gadi kopš Rundāles novada izveides. Svētku programmu ievadīja pašvaldības sadarbības partneru, vietējo uzņēmēju un iestāžu vadītāju, draugu un amatpersonu svinīga pieņemšana pilī, tam sekoja tradicionālais gājiens no novada domes Pilsrundālē līdz pils dārzam, svētku koncerts un balle.
Radoša un loģiska pašvaldība
Svinīgajā pieņemšanā pils banketu zālē Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis atzinās, ka pirms pieciem gadiem sākt kopīgu dzīvošanu un strādāšanu novadā bijis liels izaicinājums. «Novads bija mums «no augšas» noteikts veidojums. Tomēr mēs centāmies un darījām visu, lai tas būtu tāds, kādu paši vēlamies – ar pagastiem kaimiņiem, kas loģiski saiet kopā un sadarbojas, nevis kādiem no malas pievienotiem. Tagad varam novērtēt, ka, triju pagastu resursus saliekot kopā, daudz kas izdevies,» teic A. Okmanis.
Priekšsēdētājs pateicās visiem pašvaldības darbiniekiem, iestāžu un uzņēmumu vadītājiem par ieguldījumu novada attīstībā.
Pārdomātus un skaistus vārdus Rundāles novadam un tā ļaudīm veltīja sarīkojuma telpu mājastēvs – Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Viņš atzina administratīvi teritoriālās reformas absurdumu, minot arī to, ka savulaik slavenā Kurzemes hercogistes pilsēta Kuldīga nu izzudusi, pilsētas nav, ir «dīvainais veidojums novads». «Un tomēr – ar visām dīvainībām mūsu novads veidojies harmoniski. No malas mēs tās attīstības proporcijas labi redzam. Šajā novada domē valda radošums un loģika, par to es priecājos. Kopīgi veidojam Rundāli par īsti eiropeisku Latvijas stūrīti,» sacīja I. Lancmanis.
Rundāliešus sveica draugi no Lietuvas – Pakrojas rajona pašvaldības direktora vietnieks Justins Jasukaitis, no Baltkrievijas – Svisločas rajona pašvaldības ideoloģijas, kultūras un jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Irīna Pavļučeņa, tuvākais kaimiņš – Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune un Ozolnieku novada vadītājs Pēteris Veļeckis.
Par novada izaugsmi piecos gados varēja uzzināt no aploksnēm, ko ienesa bērni. Pirmā gada lielais veikums bija sarakstīts uz lapas, kas uzticēta gadiņu vecajam Rihardam Muceniekam. Puika zālē ienāca, ar vienu roku pieķēries māmiņai, bet otrā stingri iežmiedzis lielo aploksni. Tad nāca divgadīgs mazulis, kurš ienesa sarakstu ar novadā paveikto otrajā tā pastāvēšanas gadā… un tā līdz piektajam, kurš vēl nav beidzies, vēl līdz galam neaprakstīts.
Hipiji un kolhoznieki
Svētku gājiena dalībnieki – novada iedzīvotāji, iestādes, organizācijas un uzņēmumi – bija aicināti kavēties atmiņās un radoši izvēlēties noformējumu tēmai «Reiz Rundālē bija tā…». Vienuviet sastapās alu cilvēki, princeses un prinči, padomju laika skolēni, kolhoznieki, hipiji un citi.
Rundāliešiem izdomas netrūkst. To novērtēja arī īpaši svētkiem izveidota žūrija. Tās sastāvā Rundāles pils darbinieces Ruta Biļeviča un Inga Ripa, Rundāles novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš un fotogrāfs Intis Lūsis.
Sešus interesantākos apbalvoja. Balvu par atraktīvāko dalību saņēma pirmsskolas izglītības iestāde «Mārpuķīte». Viņi atminējās laikus, kad bērnudārzs atradās Kaucmindes muižā, kas slavena ar kādreizējo Mājturības skolu. Par «Vēsturiski trāpīgāko dalību gājienā» uzteica Svitenes pensionāru biedrību «Sudrabupe». Viņu tērpi atsauca atmiņās kolhoza laikus. Par bagātu izdomu slavēja Rundāles novada domes kolektīvu, viņi bija pārģērbušies par hipijiem un skandināja: «Make love, not war!» (‘Mīliet, nevis karojiet!’). Novada domes speciāliste Zinaida Sparāne stāsta, ka tērpi gatavoti gandrīz nedēļu – daļa šūta, daļa veidota no aizmirstiem krājumiem drēbju skapī. Lai precīzāk iejustos pagājušā gadsimta 60. gados, pētīti tolaik populārākie saukļi.
Trešo vietu ieguva Svitenes amatierteātris «Šurumburums». Viņu vidū bija atraktīvas meitas no «Skuju kroga». Otrajā vietā bērnu deju kopas «Annele» un «Sprīdītis», iejūtoties dažādos pasaku tēlos. Pirmo vietu un dāvanu karti 60 eiro apmērā veikalā «Mājai un dārzam» izcīnīja Svitenes skola. Tās vadītāja Gunta Novika pēc balvas iegūšanas neslēpa prieku par sasniegumiem. Viņa stāsta, ka ideja – darināt vienādus padomju laika skolas formastērpus – radās pērn, bet šogad tā realizēta. Viss skolas kolektīvs gājienam gatavojās aptuveni nedēļu – šuva kleitas un priekšautus, meklēja baltas bantes, ko likt matos, un no kartona veidoja brūnas, stīvas un četrstūrainas mugursomas.
Bauda piedalīties
Koncerts ar devīzi «Reiz Rundālē bija tā…» vienoja skatītājus pie trim skatuvēm – pils dārza centrālajā alejā, rotaļu bosketā un noslēgumā – pie Pilsrundāles vidusskolas. Tas bija veidots kā ceļojums cauri laikam un laikmetiem. Priekšnesumos skatītājus aizveda gan pie brašajiem zemgaliešiem, kas apdzīvoja Mežotnes pilskalnu, gan dāmām, kas kādreiz varēja uzturēties Svitenes, Bornsmindes un Kaucmines muižā, arī Rundāles pilī. Netika aizmirsti «Mikrofona aptaujas» zelta laiki un citi svarīgi notikumi.
Koncertā uzstājās Žoržs Siksna un Jelgavas Tirkīza kora ansamblis, Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis «Dzeguzīte», Rundāles novada amatierkopas un vieskolektīvi no Pakrojas rajona Lietuvā un Svisločas rajona Baltkrievijā. Vietējie ar īpašu viesmīlību uzņēma un atbalstīja dziedātāju Samantu Tīnu un bundzinieku Artūru Jermaku.
Rotaļu bosketā bija izveidota īpaša programma jaunākajiem pasākuma apmeklētājiem. Uzstājās jauniešu teātris no Vabaļņinku kultūras centra Lietuvā, vokālā studija «Tev un man» un Liepājas ceļojošais leļļu teātris «Pasaku lāde». Šo koncerta programmas daļu baudīja Daiga Benuža ar mazmeitu Amandu. Viņa kādreiz dzīvoja Rundāles novadā, bet tagad vien ciemojas pie mazmeitas. D. Benuža atklāj, ka reti sanāk apmeklēt ģimeni svētku laikā. «Rundālē būt un piedalīties sarīkojumā – tā ir bauda. Pils un sakoptā vide rada patīkamu gaisotni,» uzsver bijusī rundāliete.
Baltkrievu «Dvēsele»
Saulaines ciemata iedzīvotāja Marina Kazanceva uzskata, ka piecgades svinības, tāpat kā visi iepriekšējie novada svētki, ir pārdomātas un sirsnīgas: «Tas veidots dažādām gaumēm – ir programma bērniem, skatītājus priecē viesmākslinieki no sadraudzības partneru valstīm un sabiedrībā atpazīstami mūziķi.»
Līdzīgās domās ir Pilsrundāles aptiekas īpašniece Velga Gūtmane, kura teic: «Padomāts par visiem.» Viņa slavē pašvaldības rīcību draudzīgu saišu uzturēšanā ar novada uzņēmējiem un ārvalstu sadarbības partneriem.
Svētkos piedalījās delegācijas no Lietuvas un Baltkrievijas, viņu mākslinieki ar bagātīgām koncertprogrammām. Katru reizi kāpjot uz skatuves, kvalitatīvu un aizkustinošu izpildījumu sniedza Svisločas rajona Mākslu skolas pedagogu vokālā grupa «Anima», kas tulkojumā nozīmē «Dvēsele». Klātesošie pārliecinājās, ka ar vārdu «dvēselisks» var raksturot baltkrievu uzstāšanos.
Kopas vadītāja Marina Daļidovska stāsta, ka vokālā grupa izveidota nesen. Tajā darbojas instrumentu klases pasniedzēji, šis ir viņu pirmais ārzemju brauciens. Viņi koncertam sagatavoja programmu no divām daļām – klasiskā baroka mūzika un 70. – 80. gados populāras dziesmas. «Anima» izpildīja arī Raimonda Paula «Dziesmu par pēdējo lapu». Kopas vadītāja teic: «Braucot uz Latviju, mēs nevarējām nesagatavot kādu no populārā Paula dziesmām.»
Baltkrievu draugus sajūsmināja Rundāles pils un tuvējā apkārtne. Viņi uzteic koncerta daudzveidīgo programmu, piebilstot: «Pie mums, Baltkrievijā, svētki ir skaisti, bet te ir īpaša gaisotne – ar «odziņu».»
