Rundāles novada «Baltajā mājā» no 2. līdz 8. jūnijam notika keramikas plenērs.
Bērni, jaunieši un pieaugušie no Rundāles, Bauskas, Iecavas novada, Rīgas, Jelgavas un citām vietām strādāja ar mālu. Podnieku veidotie trauki žūst, bet 21. jūnijā tos ievietos ceplī, lai apdedzinātu. Cepļa atvēršana un Jāņu ielīgošana «Baltajā mājā» ir paredzēta 22. jūnijā.
Veidot var katrs
Plenērs ir mākslinieces Lauras Ikertes pašiniciatīva, ko atbalsta Rundāles novada dome, atvēlot naudu māla un malkas iegādei. Summa gan nesedz visus izdevumus. Māls ir lēts materiāls, bet viss tehnoloģiskais process no bezformīga pikuča līdz glītam traukam ir gana sarežģīts. Galu galā krūzīte vai bļoda nemaz tik lēta neiznāk. Taču vislielākā vērtība ir roku darbs, kas mālam iedveš dzīvību. Kļūt par profesionālu mākslinieku katrs nevar, bet veidot traukus savām vajadzībām gan var iemācīties ikviens – Laura Ikerte par to ir pilnīgi pārliecināta.
Priekšmeti netiek glazēti, bet apdedzināti svēpētās jeb melnās keramikas tehnikā. Tā ir ļoti sena un ekoloģiska metode. Māla veidošana daudziem kļūst par aizraušanos, un viņi plenērā piedalās katru gadu. Šī jau ir ceturtā reize, kad «Baltajā mājā» pirmsjāņu laikā ir atvērta keramikas meistardarbnīca. Veidošana ir Rundāles novada domes speciālistes Lauras Ārentes un viņas meitiņas aizraušanās. Katru gadu plenērā piedalās restauratore Inese Mežkaze ar meitu Sofiju, kā arī rundāliešu Lūšu, Līdaku ģimenes mazbērni. Lauras Ikertes meistardarbnīcā strādāja arī Svitenes un Bērsteles jaunieši.
Četru plenēru dalībnieces ir rīdzinieces Indra un Marta Orlejas. Skolniece Marta ir teicami apguvusi nepieciešamās iemaņas un strādā patstāvīgi. Plenērā viņa izgatavoja trīs oriģinālus cukurtraukus ar pūces galviņas veidolu. «Tie nav vienkārši, bet gan tēlnieciski formēti darbi. Marta ieradās ar konkrētu ideju un izdomāja, kā to īstenot. Viņa šķirstīja dzīvnieku enciklopēdijas un pētīja attēlus. Trauciņi ar pūci ir lieliski izdevušies,» vērtē Laura Ikerte.
Patīk strādāt kopā
Marta Orleja izgatavoja arī citus priekšmetus, ko dāvināt draugiem, kuri esot ārkārtīgi pārsteigti par Martas prasmēm māla trauku veidošanā. Meitenes mamma Indra uzskata, ka, strādājot grupā, darbs ir daudz produktīvāks. Viņa spriež: «Visapkārt ir cilvēki ar līdzīgām interesēm, kas rada patīkamu, draudzīgu gaisotni. Mājās ir neiespējami visu dienu atvēlēt keramikas nodarbībām, jo uzmanību novērš citi darbi, bet plenērā ir vesela nedēļa, lai no rīta līdz vakaram veidotu. Viendien bijām tā aizrāvušies, ka darbu beidzām tikai pulksten divos naktī.»
Rīdziniece Diāna Igaune savu atvaļinājumu ir ieplānojusi tā, lai nedēļu varētu veltīt jaunu iemaņu apgūšanai. Viņa stāsta: «Ar Lauru Ikerti iepazinos Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcas tirdziņā. Sākām runāt par traukiem, kas man bija iepatikušies, līdz uzzināju, ka tādus varu iemācīties veidot pati. Tas šķita gandrīz neticami. Plenērā esmu izgatavojusi visvisādus traukus Ziemassvētku dāvanām un lietošanai mājās. Mans interjers pēc plenēra noteikti uzlabosies. Nākamreiz gribu atbraukt kopā ar mammu. Man šķiet, ka viņai ļoti patiktu veidošana.»
Baušķeniece Evita Lujāne jau krietnu laiku gatavojās piedalīties plenērā, bet uzdrīkstējās tikai šogad. Informāciju viņa atrada laikraksta «Bauskas Dzīve» interneta portālā un drukātajā versijā. Māla veidošanai Evita nododas ar milzīgu azartu. Viņai ļoti patīk process.
Dalīties ar citiem
Pieredzējusi plenēriste ir 11 gadu vecā Estere Stepanoviča-Monkeviča no Iecavas. Visu nedēļu viņa dzīvoja Ikertu ģimenes viesu mājā un strādāja patstāvīgi. Esterei ne mirkli neesot bijis garlaicīgi. Meitenei piemīt apbrīnojamas darba un koncentrēšanās spējas. Viņai ir ļoti veikli pirkstiņi. Daudzi brīnās, kā tik trausla būtne var izveidot milzu bļodas, kas nav pa spēkam pat pieaugušajiem. Estere priecājas: «Mājās lietojam manas pērn izgatavotās lielās bļodas. Tajās mamma parasti saliek apelsīnus, mandarīnus, ābolus – augļi tik skaisti izskatās melnajā traukā!»
Rīdzinieces māsas Rasa un Janta Putniņas stāsta ne vien par trauku veidošanu, bet arī par romantiskajām pusnakts pastaigām Rundāles pils dārzā. Par spoku stundu milzīgā sajūsmā ir mazie bērni, kuri plenērā piedalās kopā ar mammām un tētiem. Laura Ikerte atklāj: «Rundāles plenēram nekāda reklāma vairs nav vajadzīga. Šoreiz dalībnieki no dažādām pilsētām pieteicās jau laikus. Viņu bija daudz, tāpēc sāku bažīties, kā organizēt darbu, visus izguldināt un paēdināt. Patīk, ka, vienreiz pabijuši plenērā, cilvēki atgriežas nākamajā gadā. Ir bijis diezgan tādu ģimeņu ar visdažādākā vecuma bērniem. Man patīk redzēt prieku audzēkņu acīs. No praktiskā viedokļa plenēra vadītājam darbs lielā grupā ir izdevīgāks nekā mazā auditorijā. Skolotājiem taču arī ir laba izjūta, klasi redzot pilnu! Savas zināšanas cenšos sniegt koncentrētos un argumentētos skaidrojumos. Plenērs man nozīmē dalīšanos ar citiem, pozitīvu emociju un skaistuma vairošanu.»
