Novadu par «dīvainu veidojumu» savās uzrunās Rundāles novada svētkos 7. jūnijā dēvēja gan pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Okmanis, gan Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
«Dīvainie veidojumi» diemžēl Latvijā «likvidējuši» vairākas pilsētas. Pēc būtības vairs administratīvi nepastāv ne senā Bauska, ne Kuldīga. Lai gan Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks augusta sākumā visus aicina svinēt Bauskas 405 gadu jubileju, faktiski jau piecus gadus šai pilsētai nav nekādas administrācijas, arī tā pārvērsta par «dīvainu veidojumu». 400 gadus bija pilsēta ar rātēm un valdēm, izpildkomitejām un domēm, nu otrās brīvvalsts laikā ar vienu reformas vēzienu vairs nav.
Ir vēl vairākas dīvainības, piemēram, mājvārdu likvidācija, kas Latvijai izsenis bijusi raksturīga vērtība, ieviesta diezgan absurda adrešu rakstība, Imants Lancmanis kā piemēru minēja pils adresi, par ko allaž brīnoties ārzemju sadarbības partneri: Rundāles pils, Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Rundāles novads.
Rundāles novada tradicionālajos svētkos viens no motīviem bija novada izveides pieci gadi un vietējo ļaužu veikums šajā piecgadē. Bijušā Bauskas rajona teritorijā četri novadi izveidoti 2009. gada 1. jūlijā, tāpat noticis arī vairākumā citu Latvijas pašvaldību, kad darbu sākušas jaunievēlētās novadu domes.
No piecu gadu attāluma šis administratīvi teritoriālās reformas solis jau ir daudzmaz novērtējams, plusi un mīnusi saredzami. Par tiem «Bauskas Dzīve» lūdza savu viedokli paust to novadu domju priekšsēdētājiem, kuru vadītās pašvaldības izveidotas, pievienojot un apvienojot vairākus pagastus: Vecumnieku novadā – sešus, Rundāles novadā – trīs, Bauskas novadā – pilsētu ar astoņiem pagastiem. Iecavas pagasta administratīvā teritorija, to pārdēvējot par novadu, netika mainīta.
Ar varu mīļš
Vairāki bijušie un esošie pašvaldību vadītāji Latvijā uzskata, ka novadu veidošana, apvienojot pagastus, lielā mērā bijis «tīri politisks process», nevis ekonomiski pamatots un izsvērts lēmums. Šādu viedokli pārstāv arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: «Pirms pieciem gadiem neatbalstīju pagastu apvienošanu novadā. Administratīvi teritoriālajai reformai bija slēpti mērķi. Tautas partija ierosināja reformu, lai atņemtu varu vietējiem cilvēkiem. Pieckārtīgi samazināja deputātu skaitu. Amatpersonām no laukiem bija jāpārceļas uz novadu centriem, tādējādi vara attālinājās no tautas. Reformas iniciatori uzskatīja, ka tā būs vieglāk pārvaldīt valsti. Piemēram, viņuprāt, 100 novadu vadītājus ir vieglāk ietekmēt nekā 500 pagastu vadītājus.»
Lielā Bauskas novada vadītājs Raitis Ābelnieks arī uzskata, ka «lēmējvara atrodas tālu no lielas iedzīvotāju daļas». Reforma būtu bijusi lietderīgāka, ja tā notiktu labprātīgi – ja lēmums apvienoties vairākiem novadiem vienā būtu izrietējis no kopējiem mērķiem. «Manuprāt, pagastu piespiedu iekļaušana Bauskas novadā bija kļūda. Vajadzēja ļaut apvienoties tikai tām pašvaldībām, kuras pašas to vēlējās. Pie mums bija gatava brīvprātīgi apvienoties tikai Bauskas pilsēta ar Ceraukstes un Brunavas pagastu, kam vēlējās pievienoties arī Dāviņu pagasts, lai gan tam nebija teritoriālas saskares ar iepriekšminētajām pašvaldībām. Tātad pieci pagasti pievienoti piespiedu kārtā. Ar varu mīļš nekļūsi, tāpēc iedzīvotājos skepse par šo reformu ir saglabājusies,» vērtē Raitis Ābelnieks.
Labprātīgāk kopā
Nedaudz citādāk – labprātīgāk – pagasti vienojušies Vecumnieku un Rundāles novadā.
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis bija un ir reformas atbalstītājs, bet uzskata, ka «nav vēlami ne ļoti lieli, ne arī pārāk mazi novadi. Vecumnieku novada parametri bija diezgan optimāli – gan platība, gan iedzīvotāju skaits, gan resursi un infrastruktūra. Novada projektu veidojām visi seši pagasti kopā, tāpēc izdevās tā modeli radīt, man šķiet, diezgan racionālu un darboties spējīgu. Mums ir racionāls pārvaldes modelis, esam izstrādājuši un pieņēmuši attīstības plānošanas dokumentus, kuru uzstādījumus cenšamies īstenot visā teritorijā».
Novada pagastus līdzsvaroti attīsta arī rundālieši, lai katrai apdzīvotai vietai piesaistītu ļaudis, investējot līdzekļus. Aivars Okmanis stāsta: «Esam izveidojuši, piemēram, Rundāles novada Mākslas un mūzikas skolu Svitenē, Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centru Bērstelē, bērnudārzu un jauniešu informācijas punktu Saulainē.» Aivars Okmanis uzskata, ka nelielā pašvaldībā ir organizatoriski, saimnieciski un emocionāli vieglāk strādāt un dzīvot. Cilvēki nav pārāk tālu no centra un varas atstumti, jūt ciešāku piederību novadam.
Samazinās iedzīvotāju skaits
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma un lielu novadu izveide raisījusi emocionāli un psiholoģiski negatīvas sekas lauku iedzīvotājos: «Cilvēki saprot, ka pašiem uz vietas vairs nav iespēju lemt. Iedzīvotājiem zūd patriotisms pret savu dzimto pusi. Dzīvojot tālāk no centra, cilvēki jūtas atsvešināti un nepiederīgi novadam. Arī šie ir iemesli, kāpēc no laukiem ļaudis brauc prom.»
Bez psiholoģiski negatīviem aspektiem Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis strukturēti min citus mīnusus reģionālajā attīstībā, kas, viņaprāt, radušies arī tāpēc, ka «netika strikti ievēroti sākotnēji noteiktie kritēriji novadu izveidei un pašreizējā valsts piekoptā reģionālā politika neatbilst sākotnēji izvirzītajiem administratīvi teritoriālās reformas mērķiem».
Notikusi diezgan liela iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas savukārt rada mazāku nodokļu masu, dārgākus pakalpojumus pašvaldības teritorijā palikušajiem. Šī procesa sekas Vecumnieku novadā ir arī divu skolu slēgšana bērnu trūkuma dēļ – Kurmenē un Bārbelē.
Krīzes sekas
Reforma notika ekonomiskās krīzes laikā. 2009. gadā pašvaldības strādāja ar taupības budžetu. R. Melgailis teic, ka pēc «jostas savilkšanas», pirmskrīzes stāvoklis vēl nav sasniegts.Turklāt Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs problēmu saskata faktā, ka valsts reģionālā politika, kura ir ielikta Nacionālās attīstības plānā, paredz atbalstu attīstībai galvenokārt modelī «9+21», bet pašreizējo pašvaldību skaits un situācija tajā nav minēta. Tajā pašā laikā ne ceļi, ne pasažieru pārvadājumi nenodrošina iedzīvotāju nokļūšanu uz šiem plānotajiem «attīstības centriem». «Bauskas Dzīve» novērojusi, ka pēc reformas tikšana uz novadu centriem atsevišķu apdzīvotu vietu ļaudīm ir radījusi papildu likstas un izdevumus par transportu. Saasinājusies ceļu apsaimniekošanas problēma – līdzekļi samazināti, bet ceļu kilometrāžas garums pieaudzis.
Vairāk resursu
Kopdarbam novados kā plusu visi pašvaldību vadītāji saredz lielākas iespējas finanšu un cilvēku resursiem, labāk plānot attīstību un piesaistīt investīcijas vienmērīgi visā novadā.
Rihards Melgailis: «Apkopojot līdzekļus un piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, Vecumnieku novadā esam spējuši visos pagastos realizēt tādus projektus, kādus citādi būtu grūti pieveikt. Sakārtota ūdenssaimniecība, rekonstruēti kultūras nami, rekultivētas izgāztuves, siltinātas vairāku izglītības iestāžu ēkas, ļoti daudz darīts teritoriju sakārtošanā un labiekārtošanā. Labā līmenī darbojas sociālo pakalpojumu sistēma, arī sociālā aprūpe mājās un pansionātā, brīvpusdienas skolās, pabalsti. Pēc novada attīstības plānošanas nodaļas vadītājas Daces Šileikas apkopotās informācijas, – infrastruktūrai piesaistītie līdzekļi novadā piecos gados veido vairāk nekā 5,5 miljonus latu (ap 7,8 miljoni eiro).»
Aivars Okmanis: «Pozitīvais aspekts – kopējais maks tagad Rundāles novadā ir lielāks. Var īstenot prāvākus projektus un ņemt lielākus kredītus. Vienīgi par tiem lemt var tikai centrāli – novadā.» Rundāles pašvaldība piecos gados attīstībā un infrastruktūras sakārtošanā spējusi piesaistīt un ieguldīt ap trim miljoniem latu (ap 4,3 miljoni eiro).
Raitis Ābelnieks: «Šajos piecos gados Bauskas novadā realizēti daudzi lieli infrastruktūras projekti, piesaistot no ES fondiem nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro. Protams, lielā novadā ir vairāk iespēju īstenot apjomīgus projektus, nodrošinot tiem nepieciešamo līdzfinansējumu. Līdz novada izveidei vairākos pagastos nebija ne atbilstīgas finansiālās kapacitātes, ne tādu speciālistu, kuri spētu sagatavot kvalitatīvus projektus ES naudas piesaistei.»
Administratīvie izdevumi sarūk
Pozitīvi R. Melgailis vērtē Vecumnieku novada domes deputātu darbību. Reforma paaugstinājusi tautas vēlēto pārstāvju slodzi un atbildību, sniegusi īstu demokrātijas attīstības skolu. Deputātu skaits Vecumniekos – 15 – esot optimāls, krietni uzlabojusies ievēlēto darbība komitejās un atbildība lielāka. Priekšsēdētājs min, ka iepriekš mazajā pagastā par deputātu varēja kļūt pat ar 11 balsīm.
Ir vēl kāds pluss, ko izceļ gan tikai Bauskas novada domes priekšsēdētājs, – optimizēti administratīvie un saimnieciskie izdevumi. «Agrāk pilsētā un astoņos pagastos bija ļoti daudz deputātu, deviņi pašvaldību priekšsēdētāji, to vietnieki, izpilddirektori un citas amatpersonas, kā arī vēl Bauskas rajona padomes administratīvais aparāts. Tagad pašvaldībā ierēdņu skaits ir krietni niecīgāks, Bauskas novadā administrācijas izdevumi atlīdzībai 2013. gadā bija par 22% mazāki, nekā 2009. gadā,» vērtē R. Ābelnieks.
***
Novadu vadītāji secina, ka iecerētā administratīvi teritoriālā reforma arī pēc pieciem gadiem nav īstenota, nav savu mērķi sasniegusi. Reģionālā attīstība nenotiek ne pēc Administratīvi teritoriālās reformas likumā, ne valsts attīstības plānā noteiktiem kritērijiem. Acīmredzot taisnība amerikāņu politologam Semjuelam Hantingtonam, kurš savulaik teicis apmēram tā: «Reformas ir retums jau tā iemesla dēļ, ka reti sastopami sabiedriski darbinieki, kas spēj tās īstenot.» Latvijas valstī bijuši darbinieki, kas noārdījuši veco sistēmu, bet jaunu nav pratuši attīstīt un pilnībā radīt.
FAKTI
Rundāles novada kopējā platība – 232,018 km2; iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija 4336, bet 2014. gadā – 4121.
Vecumnieku novada platība – 844,4 km2; iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija 9951, bet 2014. gadā – 9072.
Bauskas novada platība – 786,7 km2; iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija 28 421, bet 2014. gadā – 25 904.
Iecavas novada platība – 311,4 km2; iedzīvotāju skaits 2014. gadā ir 9292.
Avots: novadu pašvaldības.
SECINĀJUMI
Reformas plusi un mīnusi
Ieguvumi:
izveidoti pēc iedzīvotāju skaita lielāki novadi, kam:
– lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas,
– plašāka pakalpojumu pieejamība,
– efektīvāka pārvalde (īpaši lielākajās pašvaldībās);
pašvaldību demokrātijas attīstība;
augusi pašvaldību spēja piesaistīt ES fondu finansējumu.
Negatīvās sekas:
iedzīvotāju skaita samazināšanās;
mazāk nodokļu;
dārgāki pakalpojumi palikušajiem iedzīvotājiem;
skolu slēgšana bērnu trūkuma dēļ;
neatbilstīgs ceļu tīkls un kvalitāte;
nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums;
varas attālināšanās no tautas;
psiholoģiskās un emocionālas sekas: atsvešinātība, patriotisma samazināšanās.
