Daudziem skolēniem būs jāmeklē jauna skola, un daudziem pedagogiem – jauns darbs – tas ir tas, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekādi nevar sadūšoties pateikt sabiedrībai, bet kas patiesībā slēpjas aiz vārdiem «vidusskolu tīkla optimizācija», vēsta LTV raidījums «De Facto».
Spriedums 100 skolām
Lai arī ministrija pēc pašvaldību asās reakcijas ir atteikusies ieviest normu par minimālo audzēkņu skaitu vidusskolu klasēs, mācību iestāžu «saīsināšanas» mērķus ir paredzēts sasniegt ar citām metodēm, piemēram, mazās vidusskolas par Eiropas naudu nevarēs iegādāties jaunu datortehniku.
Skolas, kurās vidusskolas klasēs mācās maz bērnu, Latvijā ir aptuveni 100, kas ir septītā daļa no visām Latvijas skolām. Pirms divām nedēļām IZM nāca klajā ar priekšlikumu nākamajā rudenī neatļaut pašvaldībām atvērt desmitās klases, ja bērnu skaits ir mazāks par 15. Cik pēkšņi šis punkts parādījās valdības dokumentos, tikpat strauji tas pazuda. Priekšā nostājās pati izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete («Vienotība»).
Taču problēma nav izgaisusi. Mazās klases «apēdot» neadekvāti daudz līdzekļu, turklāt ministrija saskata arī izglītības kvalitātes riskus. «Starptautiski pētījumi – viens veikts Amerikas Savienotajās Valstīs, otrs Eiropā – apliecina, ka vidusskolas posmā ir labāki rādītāji, ja klasē ir vairāk skolēnu,» raidījumā norādīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Vecāku izvēle
Viena no mazākajām Latvijā ir Nītaures vidusskola Amatas novadā. Pērn to absolvēja pieci skolēni, šogad – astoņi, bet nākamgad, iespējams, tādi būs tikai četri. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka konkurēt ar netālu esošajām Siguldas, Cēsu un Valmieras skolām esot sarežģīti, daudzu bērnu vecāki jau tās izvēlas. Viņa sliecas piekrist, ka vidusskolas posms būtu jāslēdz.
Par bērniem pašvaldība īsti neuztraucas – tik maz uz citu skolu varot aizvest pat ar vieglo automašīnu, taču problēma – ko darīt ar skolotājiem? IZM speciālisti atzīst – reformas uzdevums ir panākt, lai bērni dodas uz lielajām skolām, taču par pedagogiem viņi to nesaka, tā liekot saprast, ka daudzi būs lieki.
«Šādu prognozi mēs pašlaik nevaram pateikt. Jārēķinās, ka skolēnu skaits septiņos gados samazināsies par 11 tūkstošiem,» teic E. Papule.
Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš uzskata, ka vidusskolas posmu nedrīkst likvidēt. Viņš tic, ka, pašvaldībai sakārtojot transporta jautājumu novada teritorijā, bērnu plūsmu var mainīt par labu. Pēc direktora domām, ja Nītaurē likvidē vidusskolas posmu, tad apdraudēta ir arī pamatskolas pastāvēšana, jo daudzi skolotāji, kas māca gan vieniem, gan otriem, zaudētu pusi ienākumu un diezin vai paliktu skolā.
Nav nākotnes
Lai arī termiņi nav noteikti, IZM speciālisti negrasās mainīt viedokli par to, ka mazām vidusskolām nav nākotnes.
Ja arī nebūs minimālā skolēnu skaita normas, pārdomāt eksistenci varētu likt izstrādes stadijā esošais skolotāju algas modelis. Mazajām vidusskolas klasēm tas varētu būt neizdevīgs. No 2016. gada skolām būs pieejami milzīgi Eiropas naudas līdzekļi klašu labiekārtošanai, datoru iegādei, mazajiem tie ies secen, stāsta E. Papule.
Būšot līdzekļi skolēnu mobilitātes veicināšanai, taču Amatas pašvaldības vadītāja uzskata, ka ministrijai būtu laiks pateikt pedagogiem, ko viņiem darīt. To nedrīkst atstāt tikai uz pašvaldības pleciem. Iespējams, te noderētu pat kompensācijas par profesijas maiņu. «Skolotājs jau nav vainīgs, ka Nītaurē ir tik maz iedzīvotāju,» norāda E. Eglīte.
Starp citu, kompensācijas par izstāšanos no kāda konkrēta nodarbošanās veida reformu rezultātā Eiropas Savienībā nav nekāds jaunums. Tādas saņēma cukurbiešu audzētāji un arī zvejnieki par neiešanu jūrā.
