Vecumnieku iedzīvotāji Līga Veismane un viņas vīrs Guntars ir plaša profila meistari – žāvē gaļu, raudzē vīnu, apglezno pudeles, nodarbojas ar floristiku un audzē lavandu.
PACIETĪBA UN VEIKLĪBA
Līga floristikai pievērsusies pirms 12 gadiem, kad pēc precībām pārcēlusies uz dzīvi Vecumniekos un tendence veidot ziedu dekorus Latviju pāršalkusi gluži kā modes vilnis. Tagad pat puse iedzīvotāju sevi uzskatot par floristiem. Līga piedalījusies ziedu paklāju veidošanā Ventspilī, būts Liliju svētkos Vecumniekos, gūtas godalgas. Piedalīšanās konkursos kļuvusi par jauku tradīciju: «Tur satieku draugus, iepazīstu jaunus paziņas un iegūstu pieredzi.»
Vainagu pīšanu Līga apguvusi pašmācības ceļā. Svarīgākais esot pacietība, veikli pirksti, laiks, vientulība un «starta komplekts» – biezs, izturīgs diegs vai stingras smilgas. Pašlaik esot grūti nodoties darbam, jo «jāuzpasē meitiņa – mazā ūdenszālīte Lotte Kerija». Darbam tiekot atvēlētas naktis. «Ja viss ir sagatavots un nav jāskraida pa pļavu, vainagu var uzpīt divās stundās,» atklāj Līga.
VAINAGU ALTERNATĪVAS
Pagājušajā gadā, esot gaidībās, kokā pēc ozolzariem Līga uzkāpt nevarēja, toties viņa apguva jaunas prasmes – zīda apgleznošanu, rotu veidošanu un dekupāžu. Vīriešiem aktuālas ir atbilstīgi Līgo svētku motīviem apgleznotas kaklasaites.
Savā vainagā Līga pērn iepinusi visu, kas paticis, jo svarīgākā šķitusi īpašā enerģētika. Galvas rotā ievītas gan madaras un lavandas, gan rozes un peonijas. Šogad Līga sev pīšot īpašu vainagu no kļavlapām, kas satītas kā rožu pumpuri.
Galvenais noteikums – kronis jāglabā līdz nākamajiem vasaras saulgriežiem, jo tas uzsūc slikto enerģiju. Iecienītākie ir ozollapu, rudzupuķu, niedru un margrietiņu vainagi. Līga tos tirgojot Bauskā, Iecavā un Rīgā. Kādreiz Līgai Vecumniekos bijis floristikas veikaliņš.
SLIKTĀ ENERĢIJA JĀSADEDZINA
Līga novērojusi, ka floristi iecienījuši dažādus ziedus un tehnikas, taču vienojošs elements ir ārstniecības zālīšu – kumelīšu, pļavā augošo madaru, nātru utt. – ievīšana.
Vecmāmiņa Līgai bērnībā mācījusi, ka Līgo dienas rītā jādodas uz pļavu ar izkapti un viss nopļautais jāiepin vainagā. Bieži vien, ieejot pļavā, pamanām tikai smilgas, viss jau ir noziedējis. Līga šādās reizēs glābiņu meklē lavandas laukā. Šim augam floriste pievērsusies, dzīvodama Francijā. Tas gan nav īpaši pateicīgs materiāls, no tā grūti uzpīt apaļu vainagu, jo augs ir koksnains, taču kas par krāsu un aromātu!
Ja galvas rotu vēlas pīt savām vajadzībām, Līga iesaka pļavā doties agri no rīta – ar pirmajiem saules stariem. Vainagu var saglabāt ilgāk, ja to novieto vēsā un tumšā vietā, piemēram, pagrabā, vai iemērc ūdenī. Kad vainags sakalst, to var izmantot kā dekoru – rudenī papildināt ar košām lapiņām un Ziemassvētkos appūst ar spīdīgu krāsu.
