«Kas gan var būt labāks par šo – paša brūvēts, ar rūgtenu smeķi!» pildīdams dzintarkrāsas dzērienu kausā, teic baušķenieks Rolands Krūmiņš.
Miestiņu gatavot viņš nolēmis pēc tam, kad pašbrūvējumu Lieldienās nobaudījis pie Lietuvas radiem. Tincinādams alus darīšanas noslēpumu, nodomājis, kādēļ gan mājās neuzmeistarot ko līdzīgu.
Mūsdienīgās metodes
Kā jau informācijas tehnoloģiju laikmetā pienākas, svarīgāko atradis telefonā, vietnē google.lv ierakstot atslēgas vārdus «mājas alus». Atklājies, ka dzēriena gatavošana mājas apstākļos Latvijā ir diezgan populāra. Ja negribas krāmēties ar sentēvu metodēm, ir vieglāks ceļš. Specializētajos veikalos vai internetā var iegādāties tā saucamo sākuma komplektu, kurā ir viss, sākot no alus brūvēšanas trauka, izejvielām un beidzot ar pudeļu aizkorķētāju. Netrūkst arī pamācības, bet visnoderīgākā rasta jau pieminētajā globālajā tīmeklī. Gan vietējos, gan ārzemju resursos var aplūkot dažādus video, kur soli pa solim skaidrota miezīša tapināšana paša virtuvē.
Kad vajadzīgais virtuāli izzināts, Rolands nolēmis – uz Jāņiem jābauda nevis veikalā pirktais, bet paša darinātais apinītis. Maija sākumā baušķenieks sēdies autiņā un, alus brūvēšanas gara dzīts, devies uz galvaspilsētu iegādāties miniatūro alus brūzi. Sieva raukusi degunu, burkšķējusi, ka nepieļaus alkohola ražošanu mājās, bet Rolands palicis pie sava un mierinājis kundzi, ka miestiņu brūvēšot vien svētku reizēm un spirdzinājumam karstās vasaras dienās. Šādas runas nav īsti pārliecinājušas Rolanda otro pusīti, un mājās uz dažām dienām iestājies «karastāvoklis».
Pamiera balto karogu pirmais cēla pats vaininieks, piedāvājot sievu vest uz Babītes rododendru dārzu, lai, veroties ziedu skaistumā, meklētu šīs situācijas saprātīgu risinājumu. Nopircis savai dārgajai bagātīgi ziedošu krāšņumaugu, solījis ikkatru rītu lutināt ar izsmalcinātām brokastīm un grieztiem ziediem vāzē. Visbeidzot sieva bijusi ar mieru, ka vīrs ņem virtuves virsvadību, un devusi «zaļo gaismu» miestiņa gatavošanai pašu mājās. Bijis jau arī pēdējais brīdis, jo dzīvā alus gatavošanai vajadzīgs vismaz mēnesis. Pieredzējušie miezīša meistari Līgo svētkiem sāk posties jau martā, zina stāstīt Rolands, bet pašam alus brūvēšanas ugunskristības bijušas vien četras nedēļas pirms Jāņiem.
Vienkārša pagatavošana
Alus gatavošana neesot tik sarežģīta kā ķīniešu ābece. Sākuma posms neaizņem vairāk par pusstundu. Tīrā, speciāli šim mērķim paredzētā traukā ielej cukura sīrupu, kas sajaukts ar jau gatavu alus ekstraktu, pievieno ūdeni un raugu. Tad rūgšanas trauku aizver, uzstāda hidroaizvaru un pielej to ar ūdeni.
Alum jāļauj rūgt aptuveni nedēļu un jāpieskata, lai telpā ir pareizā temperatūra. Pēc tam dzira jāpilda izmazgātās, dezinficētās pudelēs un jāpievieno vēl nedaudz cukura, lai rūgšana noritētu līdz galam. Pudeles jātur vēsā telpā vismaz divas nedēļas, labāk mēnesi. Tad miestiņu varot baudīt.
Tiem, kas dzēriena darīšanā jau iemanījušies, gribas izmēģināt jaunas receptes, saglabājot tikai pamatprincipus, stāsta Rolands. Garšas buķetei var pievienot kanēļa standziņas, apelsīna miziņas, asos pipariņus, plūmes un «dajebko», kas iešaujas prātā, smej Rolands. Viņš atzīst, ka pats eksperimentēt nav sācis, taču nākamreiz to mēģinās.
Pirmais brūvējums sanācis gana apjomīgs – prāva mučele – 23 litri brangā miestiņa. Pudelēm uz galda knapi pieticis rūmes. Lai tās visas ietilpinātu vēsumā, nācies vest uz remontu veco ledusskapi. Sarindojis pudeles aukstumierīces plauktos nogatavināt un mēģinājis par tām kādu laiku aizmirst.
Taču ne vienmēr viss izdodas, kā plānots. Rolands pirmo pudeli taisījis vaļā nevis pēc mēneša, kā bija domāts, bet pēc divām nedēļām, kad uz sievas dzimšanas dienas svinībām ieradušies viesi. Vajadzīgā dzidruma trūka, bet citādi miestiņš šķita gana baudāms, pirmās pudeles saturu vērtē Rolands. Īstais smeķis alum esot šajās pirmsjāņu dienās.
Tagad Rolands veikalā dzērienu plauktiem met līkumu. Mājās gatavotais alus esot draudzīgāks maciņam. Rolands atklāj –
pašizmaksa puslitram pašdarināta miestiņa esot 0,29 eiro. Veikalā, iegādājoties alkoholu, maksājam akcīzes nodokli, kas veido lielāko daļu no dzēriena pašizmaksas, skaidro Rolands un teic, ka tagad ir «āķis lūpā» un mājās var brūvēt arī kvasu bērniem. Sievai ķēriens uz pašceptu maizi, esot iecere gatavot arī sieru, dzīvo jogurtu un kefīru. Lielākās investīcijas jāiegulda, lai iegādātos alus darīšanai vajadzīgo. Specializētajos veikalos pieejami dažādi komplekti, kuru cena svārstoties no dažiem desmitiem līdz simtiem eiro.
Mierā neliksies
Pārtikas gatavošana mājas apstākļos iecienīta visā Eiropā. «Tas ir diezgan vienkārši, tāpēc populāri. Pašiem gatavot ir lētāk un interesantāk,» pārliecināts Rolands.
Jautāju aldarim, vai ir doma alu darīt pēc sentēvu metodes. To, ka šāda diena pienāks, Rolands pieļauj, taču esot liela varbūtība, ka kaut kas noies greizi, jo no ogām vai graudiem iegūtais raugs ir grūtāk kontrolējams nekā jau gatavais, apstrādātais. Savulaik arī Rolanda vecvecāki laukos brūvējuši miestiņu. Toreiz, mazs puika būdams, Rolands skraidījis apkārt un ķīķerējis, kā miezītis top. Kaltējot iesalu, pirtiņa gandrīz nodegusi. «Jāņos, manuprāt, nav gluži vienalga, kādu alu dzer. Tie, kas baudījuši labu miestiņu, rūpnieciski ražoto, vēl jo vairāk plastmasas iepakojumā, vairs nepirks,» pārliecināts Rolands.
INTERESANTI
Daži mazzināmi fakti par alu:
Alus pirmsākumi meklējami ap 4000. gadu pirms mūsu ēras Senajā Ēģiptē. Vecākā alus brūvēšanas recepte radīta slavenās valdnieces Nefertiti valdīšanas laikā.
Pirmās profesionālās aldares bijušas sievietes. Dažās valstīs pat izdoti likumi, kas vīriešiem aizliedza nodarboties gan ar alus darīšanu, gan tirdzniecību.
Visprāvākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir Čehijā un Vācijā – aptuveni 130 litri gadā. Bet lielākais kopējais alus patēriņš ir Ķīnā – ķīnieši gadā izdzer 350 miljonus hektolitru miestiņa.
Līdz šim stiprākais alus saturējis 67,5% alkohola.
Pasaulē dārgākais alus ir «Nail Brewing’s Antarctic Nail Ale». Tas ir 10% stiprs tumšais alus, kas brūvēts no atkausēta Antarktikas ledāja ūdens, tālab tiek dēvēts par pasaulē tīrāko miestiņu. Izgatavots 2010. gadā ekskluzīvā tirāžā – tikai 30 puslitra pudeles. Līdz šim pārdotas trīs šī alus pudeles: pirmā par 800, pēdējā – par 1815 ASV dolāriem. Visi no šī alus pārdošanas gūtie ienākumi ziedoti labdarībai – vaļu glābšanai.
Avots – a/s «Lido»
Miestiņa baudīšanas zelta likumi:
Alus jādzer lēnām un nesteidzoties.
To ieteicams dzert atdzesētu, lai justu visas piesātinātās garšas nianses.
Lai alus nekaitētu veselībai un ātri nenoreibtu, to nedrīkst lietot pārāk lielos apjomos un dzert tukšā dūšā.
Jo rūgtāks miestiņš, jo brangākai jābūt uzkodai, jo šāds dzēriens veicina apetīti.
Alum ir jākontrastē ar ēdienu – saldāks alus labāk sader ar sāļiem ēdieniem, bet rūgtāks – ar saldiem.
