Gandrīz divarpus tūkstoši riteņbraucēju – tāda ir Latvijas populārāko velomaratonu statistika. Tajos uz abu roku pirkstiem saskaitāmi mūsu novadu pārstāvji, taču pamazām viņu kļūst vairāk. Šogad sacīkstes gaidāmas arī Bauskā.
Riteņbraucēju sacensībās allaž kāds pārstāvis no mūsu novadiem startējis individuāli. Šogad Bauskas novada velosportisti jau domā par komandas izveidi.
«Burziņu» nav
Velomaratonā pašlaik veiksmīgākie ir iecavnieki. «SEB MTB maratona» seriālā «Skandi Motors» distancē jeb sporta klases sacīkstēs «Skandinavska Team» sastāvā piedalās Verners Rinkovičs. «Virši-A» distancē jeb tautas klasē «Roadex» vienībā brauc Ģirts Cirvelis. Viņš startē trešo sezonu. Savulaik komandas biedri viņu uzaicinājuši, lai gūtu nepieciešamos ieskaites punktus. Vienu brīdi manījis, ka ir pārējiem priekšā, un radusies interese, lai arī brauciens bijis grūts.
Atšķirībā no šosejas riteņbraukšanas, velomaratoni notiek pa šķēršļotu apvidu, pat ļoti profesionāliem braucējiem vienu vai divas reizes velosipēds jānes. «Pagājušajā gadā Mārupes posmā bija jāšķērso upe pa tuneli zem šosejas,» smaida Ģ. Cirvelis. Sportists atzīst – sākumā domājis, ka grūtākajās vietās ies kājām. Izrādījies, ka vieglāk ir mīties. «Nokāp un jūti – kājas kā no koka. Pagājušajā gadā Siguldā vienā pakalnā mēģināju skriet, nekas labs nesanāca. Tagad pie stāvumiem pierasts,» teic riteņbraucējs. Pārgājienos pāri upēm, pie šaurām laipām, stāvos kāpumos vai ātros nobraucienos esot visvairāk fotogrāfu un skatītāju. Tie gaida kādu kļūmi un asas emocijas.
Sportistiem vasara ir rūpīgi izplānota. Daži piedalās tikai vienā seriālā, citi – vairākos. Baušķenieks Kaspars Brazovskis, kurš «SEB MTB maratona» sacīkstēs startē sporta klasē, atzīst, ka sezonā iznāk doties pat vairāk nekā 30 braucienos.
Ģ. Cirvelis atklāj, ka piedalās «SEB MTB maratona» posmos, «Vivus» veloseriālā un individuālās sacensībās. Nedēļas nogales izplānotas visas vasaras garumā. «Burziņiem nav laika. Pimsjāņu nedēļas nogali gan ņemšu brīvu,» smej sportists.
Grūtā apņemšanās
Visi sportisti uzsver, ka ļoti liela loma ir treniņiem. «Vasaras kalendārs šogad ir saplānots pa dienām. Piemēram, divas reizes nedēļā ar riteni braucu no darba Rīgā. Parasti distanci veicu pusotrā stundā un ātrāk,» stāsta iecavnieks Ģ. Cirvelis. Katrai dienai viņam izstrādāta īpaša treniņu programma. Atšķirībā no baušķeniekiem, iecavniekiem pieejama diezgan mierīga trase treniņbraucieniem – asfaltētais ceļa posms, kas savieno Iecavu ar Baldoni.
Šogad Ģ. Cirvelis veselību pārbaudīja sporta laboratorijā Rīgā. Par laimi, viss kārtībā. Rezultātu izdrukā var salīdzināt spēka un izturības rādītājus ar velosportista Gata Smukuļa datiem – atšķirība reizēm ir iespaidīga.
Treniņu rezultāti bijuši veiksmīgi. Distance, kuru pirmajā gadā Ģirts veica ar vidējo ātrumu apmēram 17 kilometru stundā, šogad izbraukta teju divreiz ātrāk – 30 kilometru stundā.
Uzlabota sportiskā forma ļauj izcīnīt augstākas vietas – «SEB maratona» pirmajās sacīkstēs finišējis 1180., vasaras vidū iegūta 560. pozīcija, gada pēdējā posmā – 285. vieta. Pagājušajā gadā kopvērtējumā izcīnīta 113. pozīcija, šogad pēc trim posmiem Ģ. Cirvelis ir 44. vietā. Progress – acīmredzams.
Baušķenieki reizēm trenējas kopā. Kaspars Brazovskis šogad ar riteni mērojis simtiem kilometru Spānijā. «Šis ir ļoti smags sporta veids. Visu laiku jātrenējas,» tā riteņbraucējs Jānis Kalējs. To pašu pauž Ģ. Cirvelis: «Ļoti daudzi domā, ka mēs izklaidējamies – čaļi sapērk dārgus velosipēdus un vizinās. Vienreiz ar paziņu veicām trasi pa mežu. Viņš brauca, cik ātri varēja, un laiks bija apmēram divas stundas. Pēc tam sacensībās līdzīgu distanci veicu stundā un 20 minūtēs.»
Jāsaņemas, lai trenētos katru dienu. Pēc treniņbrauciena sportisti jūtoties ļoti labi, bet pirms tam nākas pārvarēt slinkumu, doties ārpus mājas ir grūti.
Vienība top
Komandas izveide ir ļoti svarīga, uzsver sportisti. Dalībniekiem pirmajā sezonā būtiski ir piedalīties sacīkstēs, bet pēc tam daudzi sāk domāt, kā mazāk tērēt. Ietaupīt var dažādos veidos. Ģ. Cirvelis uzsver, ka viņam komanda samaksājusi dalības maksu «SEB velomaratona» seriālā, savukārt «Vivus» sacīkstēs pavasarī bija iespēja laikus nopirkt licenci divreiz lētāk. Viņam piekrīt K. Brazovskis: «Ja startē septiņās sacensībās, par dalības maksu var neuztraukties. Ja jāpiedalās 20, 30 un vairāk braucienos, finansējums ir ļoti svarīgs.»
Kopējas braukšanas iniciators ir baušķenieks Jānis Kalējs. Kopā pārsvarā startē četri vīri – Aivars Galigins, Deniss Macevičs, J. Kalējs un Toms Lauks. Tas palīdz ietaupīt – ir lētāki transporta izdevumi un atbalsts no pašvaldības. «Paldies sporta centra «Mēmele» darbiniekiem, īpaši direktoram Zintim Alksnim!» teic J. Kalējs.
Vīri atzīst, ka komandas taktiku vēl veidot nevar – braucēju ātrums trasēs ir pārāk atšķirīgs. «Mūsu mērķis pagaidām ir noķert Tomu Lauku,» smej A. Galigins.
Pārsteidzošā pusdakša
Pērn Jānis Kalējs traumas dēļ daļēji bija spiests izlaist sacīkstes, tagad viņš ir atgriezies ierindā. Tiesa, pārtraukums radījis problēmas. «Iepriekšējā gada rezultātus ņem vērā, nosakot starta vietu. Tā kā rezultātu nav, jāstartē no beigām. Šaurākās vietās iznāk zaudēt laiku – kāpjot kalnā, uz laipām veidojas rindas, kur jāstāv, jāgaida. Attiecīgi rezultāti vājāki, grūtāk izcīnīt augstākas vietas,» sūrojas pieredzējušais sportists.
Ģ. Cirvelis rāda fotogrāfijās iemūžinātos mirkļus: «Šeit kāpumā esmu viens. It kā trasē ir sportistu simti, bet pirmie braucēji ir diezgan vientuļi. Ir bijis tā, ka pat desmitiem kilometru minos viens. Tālāk piecsimtās vietas – tur jau ir vairāki bariņā, bet pēdējie braucēju simti kalnā kāpj gandrīz kopā.»
Lai paaugstinātu rezultātus, tiek lūkoti labāki velosipēdi. Sportistu braucamrīks maksā vismaz tik, cik seši parasti velosipēdi. Katrs vēl cenšas to uzlabot, kā nu māk. Ģ. Cirvelis atzīst, ka rezerves detaļas iegādājas ārzemju interneta veikalos – tur esot lētāk.
T. Lauks šogad startē ar stipri atšķirīgu braucamrīku – priekšējā dakša riteni satur tikai ar vienu stieni – otrā pusē nav. «No malas skatoties, ir neierasti. Tā ir vienīgā atšķirība, braucot neko nemana,» tā T. Lauks.
Sportisti uzsver, ka Bauskā riteņbraucēju zemajai aktivitātei ir vairāki iemesli. Viens no tiem – trūkst treneru. Otrs – nav Latvijas mēroga sacensību. Pēdējo problēmu gatavs atrisināt K. Brazovskis, kurš 30. augustā plāno rīkot velomaratonu maršrutā Bauska–Mežotne–Bauska. Mūsu sportisti neslēpj – gribētos parādīt labus rezultātus.
