53 gadu jubileju svin īslīcietis Jānis Čužinskis.
Dzimis un audzis Bauskā, kādu laiku dzīvojis Kurzemē un pat ārzemēs, bet tagad par savām mājām Jānis Čužinskis sauc Bauskas novada Īslīces pagastu. Jokodams par savu «otro dzīvesvietu» viņš dēvē Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju.
Zelta rokas
Jānis četrus gadus strādā muzejā par galdnieku. Tur paiet gan darbdienas, gan brīvdienas. Muzeja darbiniekus jubilārs mīļi dēvē par savu ģimeni. Uz Jāni var paļauties ikviens kolēģis.
Saruna ar gaviļnieku notika muzejā, un kolēģi vēlējās ko pastāstīt par savu galdnieku. Visi kā viens apliecināja – Jānis ir sirsnīgs, ne-smādē nevienu darbu. Muzeja māksliniece Tamāra Čudnovska un saimnieciskās daļas vadītājs Jānis Mizišs pat saka: «Viņš ir cilvēks ar zelta rokām – visu var realizēt.» Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja Sandra Ķisele atzīst: «Mums ārkārtīgi paveicies – beidzot ir cilvēks, kas atnāk un pavaicā, vai kaut kas nav jāpalīdz. Stelles vairs nešūpojas, un darbarīki ir kārtībā. Jānis gada laikā savas darba spējas pierādīja Nodarbinātības valsts aģentūras programmā, un mēs sapratām, ka negribam viņu pazaudēt.» Pats jubilārs par to gan smej: «Skatieties, ka man zelta spārniņi nepieaug!»
Sapni piepilda bērni
Stāsts par to, kā Jānis no lauku zemes apsaimniekotāja kļuvis par vēstures un mākslas telpas lielo darbarūķi, ir garš un smags. Jaunībā pabeidzis Mežotnes profesionāli tehnisko vidusskolu, ieguvis traktorista izglītību. Allaž paticis mācīties un gūt jaunas zināšanas.
Par savu zemnieku saimniecību Kurzemē Jānis gādājis17 gadus, taču pēc vairākām operācijām nācies lūkot citu nodarbošanos.
Jāņa piepildījums ir bērni. Audzinot dvīņus – meitu un dēlu –, jubilārs izdzīvojis savus jaunības sapņus. Skolas gados Jānis vēlējies apgūt muzicēšanu, taču no mājām līdz skolai bija ļoti tālu. Toties abi bērni absolvējuši mūzikas skolu. Dēlam 15 gadu vecumā uznākusi «krīze» – pieteicis boikotu mūzikas prasmju apguvei. Tēvs tad ieteicis: «Ņem ķerru un ved mēslus!» Pēc nedēļas puika pārdomājis. Tagad viņa dienas rit gan studējot, gan muzicējot Anglijā. «Dēls baznīcā spēlē ērģeles un skolā vada kori,» Jānis lepojas.
Darbs un vaļasprieks
Galdnieka veikumu reizēm var salīdzināt ar mākslinieka restauratora darbu. Smejot Jānis Čužinskis saka, ka brīžiem jūtoties pat kā izpilddirektors. Kolēģi atzīst, ka galdnieka auto pie muzeja redz pat svētdienās. Tad Jānis atbild: «Kad man nav, ko darīt, dodos uz muzeju. Tas ir arī mans vaļasprieks.» Pat atvaļinājumu Jānis pavada strādājot.
Muzeja leļļu istabas «meitenes» ar Jāņa gādību ieguvušas labākus dzīves apstākļus – pat vismazākā mājiņa aprīkota ar elektrību. Tas ir muzeja mākslinieces Tamāras Čudnovskas un galdnieka Jāņa Čužinska kopdarbs.
«Kādreiz kolēģi nevarēja iztikt bez manis, tagad es neprotu dzīvot bez viņiem,» atzīst jubilārs. Un labi vien ir, jo muzejā darāmā nepietrūkst. Pašlaik top pasaku namiņš.
