Rundāles novada viesu namā «Baltā māja» jau vairākus gadus tiek rīkota kupla ielīgošana, kas pēc kultūras darba speciālistes Lilitas Lauskinieces scenārija un režijas allaž ir kādā tematiskā zīmē.
Caurviju motīvs
Pērn visa saulgriežu svinību diena bija Blaumaniskās notīs, šogad, 22. jūnijā, – latviešu leģendārās filmas «Tās dullās Paulīnes dēļ» atceres noskaņās.
«Mums tieši tas visvairāk patīk Rundāles novadā organizētajos svētkos, ka te prot lieliski tiem piedot kādu caurviju motīvu un īpašu «odziņu»,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» atklāja vairāki no Bauskas šurp atbraukušie viesi.
Pa «Baltās mājas» pagalmu 22. jūnijā rosījās gan vietējie ļaudis, gan kaimiņi, gan tūristi no pasaules malu maliņām. Daudzi dienu iesāka, piedaloties Lauras Ikertes keramikas cepļa atvēršanā un čakli eļļojot vēl siltos māla podus, kas bija darināti jūnija sākumā te notikušajā mākslas plenērā.
Dziesmas, danči un sēņu vira
«Paulīnes pūra vēdināšana» – tā sauca no lādes izņemtu sen šūtu un austu galdautu, sedziņu un segu izlikšanu apskatei. Saimniece Solveiga Ikerte izrādīja un izstāstīja, kādās īpašās tehnikās katrs no tiem darināts.
Pēc tam visi kopā ar Svitenes folkloras kopu varēja vērt vaļā «Līzbetes dziesmu kladītes», dziedāt un dancot. Leona Zarāna vadītie dziedātāji spēja latviskās rotaļās jestri iesaistīt gan rundāliešus, gan klātesošos nīderlandiešus un krievus, kuri sākumā bija bailīgi un negribīgi, bet pēcāk nebija no danču plača prom dabūjami.
Kā atceramies, Paulīne un Līzbete, ko tik neaizmirstami spēlēja Lilita Bērziņa un Lidija Freimane, naski sēņoja, lai sapelnītu naudiņu greznām bēru kleitām. Tālab visu līgotāju un Jāņu bērnu cienāšanai uz ugunskura tika vārīta sēņu zupa ar īstām baravikām. Noskaņas radīšanai galdā degustācijai tika liktas visādas zaftes. Baušķeniece Daina Mičule bija vārījusi rabarberus ar apelsīniem, bet vecsauliete, bērnudārza «Mārpuķīte» kādreizējā vadītāja Indra Konstantinova piedāvāja rabarberus ar aprikozēm un smiltsērkšķiem un vēl dažādus brīnumus.
Par svētkos notiekošo priecājās un ik pa laikam citus uzjautrināja pensionārs Valdis Saprons, kurš pašlaik mītot Saulainē novada sociālajā centrā, kur «nav ne vainas», naudas arī pietiekot, ja nedzer un nesmēķē. Viņš uzspēlēja mutes ermoņikas un skaitīja nebēdnīgus pantiņus, piemēram, «..Lieliem svētkiem lielas sekas,/ Lai aug Jānīši kā bekas».
Šķībi nēsāt cepurīti
Spēlfilmas «Tās dullās Paulīnes dēļ» darbība noris pagājušā gadsimta 20. – 30. gados, par štātēšanos jeb ģērbšanās stilu abas galvenās varones domāja visu mūža nogali, tālab svētdienas sarīkojumā modei tika veltīta īpaša pusstunda. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Aigars Urtāns bija «izvēdinājis» muzeja pūra lādi un no tās krājumiem atvedis vairākas 20. – 30. gadu kleitas, cepures un citus aksesuārus, lai parādītu un pastāstītu, kā ģērbās ļaudis tolaik. Rundāles novada jauniešu teātra studijas «Savējie» meitenes demonstrēja tērpus, bet A. Urtāns tos komentēja. Klausītāju kuplajam pulkam tika stāstīts gan par frizūrām, gan kleitām un apakšveļu, netika apieti arī intīmi aksesuāri – tolaik tamborētie biksīšu ieliktnīši.
Vēsturnieks klātesošajiem noslēgumā pavēstīja, kādi bijuši trīs nosacījumi 20. – 30. gadu modernai sievietei: prasme skaisti smēķēt, šķībi nēsāt cepurīti un nagus krāsot spilgti sarkanus.
***
Ļaudis priecājās par novadnieku amatierteātra «Stella» izrādīto lugu «Pēc gada «Ezerkalniņos»», kā arī par iespēju noskatīties latviešu jaunāko spēlfilmu «Džimlai Rūdi Rallallā». Režisoru Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa darbu kritiķi neslavējot, bet tautai tā patika un patiks, jo tur ir mūsu dzīves absurdā patiesība, smiekli caur asarām un brīnišķīga Latvijas aktieru plejāde.
