Ar 1. jūliju cenu norāde latos nebūs obligāta. Vai ļaudis ir paspējuši pierast pie cenām eiro?
Par latiem pamazām aizmirst
DACE, pārdevēja Bauzes tirgū Bauskā:
Pusgada laikā, kopš izmantojam eiro, pie jaunās naudas gan pircēji, gan mēs, pārdevēji, esam pieraduši. Protams, dažādi misēkļi gadās. Pircēji sauc ciparus eiro, bet nosaukumā vēl lieto latus. Bet es jau sacītā būtību apjaušu, un mēs saprotamies.
Paralēlā cenu atspoguļošana latos un eiro galvenokārt bija vajadzīga, lai pircēji redzētu, ka pārrēķināšana notikusi godīgi. Vairāki klienti mums pat norādīja, ka esam visu pārcenojuši atbilstīgi noteiktajam kursam. Daudzām precēm cenas tādējādi bija sīkos eiro centos, cilvēki pat teica, lai noapaļojam. Savukārt citi uzslavēja par godīgumu.
Bija arī sagatavotas cenu lapas, kurās norādīta maksa latos un eiro. Bet tagad jau kādu laiku latus nepieminu, tiem vairs nav nekādas nozīmes. Protams, pircēji saka, eiro viss izskatoties dārgāk, jaunā nauda arī ātrāk tērējoties. Taču šādiem iebildumiem nav nekādas nozīmes, jo nekas nemainīsies.
Būs vieglāk
BAIBA JAKUŠKA, SIA «Florentina» celtniecības preču veikala vadītāja Iecavā:
Katram pircējam nepieciešams pierast pie pārmaiņām. Tomēr veikalā 1. jūlijā lielu pārmaiņu nebūs. Kļūs nedaudz vieglāk – izmantosim par vienu zīmogu mazāk, dokumentos norādīsim vienu valūtu.
Visgrūtākais jau ir aiz muguras. Tās bija pirmās nedēļas, kad apgrozībā bija abas valūtas. Bija neliels apjukums par to, kā rīkoties šajā periodā. Neviens nevarēja pateikt, kā ir pareizi, kas ir jādara, kādas ir kalkulācijas. Grāmatvede brauca uz kursiem, bet informētāki nekļuvām. Tas bija interesants posms, bet šis ir nieks kā mums, tā pircējiem.
Tagad jau pusgadu norēķināmies vienā valūtā. Visi ir iestrādājušies. Ikdienā novēroju, ka cilvēki eiro nepieņem. Ir grūtāk skaitīt un rēķināt, un viss šķiet dārgs. Tas ir dabiski, ja padomā, cik ilgi lietojām latus un cik – eiro. Uzskatu, ka pārejas posms, kad jānorāda abas valūtas, bija noderīgs. Tā cilvēki saprot, ka samaksa par preci nav tik augsta kā varbūt šķiet. Lai nejuktu eiro ar latiem, veikalā katru valūtu norādām citā krāsā. Pārpratumu nav bijis.
No 1. jūlija latu cenu zīmes veikalā esošajām precēm speciāli nost neņemsim, bet jaunas arī neliksim. Ir daļa, kas jau ir pieraduši. Lieli ieguvēji ir tie, kas atbrauc no ārzemēm un izmanto eiro.
Problēmu nav
Normunds Sakalovskis, Vecumnieku pagasta zemnieks:
Vecajā naudā rēķinu vēl aizvien. Vispirms saskaitu visu latos, pēc tam pārvēršu eiro. Jaunākiem cilvēkiem droši vien ir vieglāk, domāju, ka ar laiku es pieradīšu.
Tāpat bija pagājušajā gadsimtā. Pārgāja no krievu rubļiem uz «repsīšiem», un inflācijas dēļ visu laiku bija jārēķina. Cenas strauji auga. Kad ienāca lati, atkal bija jāskaita.
Ne tik labi vērtēju cenu atainošanu paralēli gan latos, gan eiro. Būtu uzreiz mainījuši, tad tāda jūkļa galvā nebūtu. Var jau būt, bija vajadzīgs, bet uzskatu, ka tam nebija lielas nozīmes.
Daži saka, ka eiro dēļ būs augstāki maksājumi un inflācija. Cenas taču visu laiku kāpj. Pietiek salīdzināt lata vērtību 90. gados un pērn. Tiesa, ja nepēta statistiku, aptuveno naudas vērtības samazināšanos var tikai nojaust.
Man pāreja uz eiro nesagādāja nekādas problēmas. Cik gribēju, tik latu piemiņai atstāju. Arī samainīt nebija grūti. Tiem, kam šis process nepatika, iesaku atcerēties 90. gadu sākumu. Ja toreiz gribējās kaut ko sakrāt, katru dienu bija jābrauc uz Rīgu, jāpērk dolāri. Pašlaik naudas jomā ir liela kārtība.
