Kas jāielāgo pirms ģimenes pieauguma? Atbildes uz šo jautājumu jaunie vecāki meklēja zināšanu pēcpusdienā Bauskas poliklīnikā. Topošās māmiņas un tēti 30. jūnijā varēja uzklausīt gan ginekoloģes padomus par veiksmīgas grūtniecības norisi, gan izprast savas sajūtas un pārmaiņas emocionālā līmenī, gatavojoties bērniņa ienākšanai ģimenē.
Informācija internetā satrauc
Baušķeniece Oksana Jovbaka ir pirmā bērniņa gaidībās, bet viņas draudzene Dace Jankūne – jau trešā. Oksana stāsta, ka izlēmusi apmeklēt zināšanu pēcpusdienu, jo tā iespējams uz vietas satikt speciālistus un klātienē pavaicāt sev interesējošus jautājumus, kurus nav noskaidrojusi vizītēs pie ārsta.
Savukārt divu bērnu māmiņa Dace atklāj, ka iepriekš laidusi pasaulē bērnus pirms 14 un astoņiem gadiem. «Viss attīstās un mainās, varbūt esmu kaut ko noderīgu palaidusi garām. Internets un grāmatas bagātīgi apraksta šo laiku pirms bērna dzimšanas, tomēr cenšos pārāk daudz nelasīt svešu cilvēku pieredzi, jo tā var tikai lieki uztraukties. Mēs, grūtnieces, tā jau esam jūtīgas. Noderīgāk informāciju koncentrēti iegūt tiešā komunikācijā no speciālista,» uzskata baušķeniece. Dace atzīst – lai arī esot pieredze bērniņa iznēsāšanā, katra reize ir citādāka: «Tās ir divas atšķirīgas dzīves – pirms un pēc bērna piedzimšanas. Kad sagaidīts ģimenes pieaugums, mainās viss – attiecības ar vīru, bērnu savstarpējā komunikācija, pašizjūta.» Speciālisti stāstīja, kas jāzina un kā labāk justies abos šajos posmos.
Jādzer ūdens
Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle Daiga Baranovska projicē uz sienas lielizmēra pozitīvu grūtniecības testu un teic: «Ieraugot šādu bildi, ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs tā, kā līdz šim. Ir jādomā par trim aspektiem – medicīniskajiem, sociālajiem un psiholoģiskajiem.» Par to, kādu palīdzību nodrošina valsts grūtniecības periodā, dzemdībās un pēc dzemdībām, rakstīts Ministru kabineta 611. noteikumos.
Ginekoloģe dalījās arī praktiskos ieteikumos par vēlamo uzturu un aktivitātēm: «Es ceru, ka neviens vairs nelolo ideju, ka grūtniecei jāēd par diviem. Tomēr, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ir jāēd veselīgi.» Speciāliste iesaka pietiekamā daudzumā uzņemt olbaltumvielas – gaļu, zivis, piena produktus, dienā jāizdzer vismaz pusotrs līdz diviem litriem ūdens. Precīzāk būtu jārēķina – 30 mililitri šķidruma uz kilogramu ķermeņa masas, atklāj ginekoloģe.
Viņa uzsver, ka kāju tūsku pēdējos grūtniecības mēnešos nevajadzētu censties mazināt, dzerot mazāk šķidruma. Speciāliste uzskata, ka jārīkojas tieši pretēji – šķidrums jāuzņem vairāk. «Tas ļauj justies labāk – uzlabo asins cirkulāciju, zarnu trakta funkcionēšanu, mitrina ādu un sniedz citus ieguvumus,» skaidro D. Baranovska.
Grūtnieces nav slimnieces
Nekādu ļaunumu augļa attīstībai nerada kafijas un tējas dzeršana, uzskata ginekoloģe, piebilzdama, ka nevajag pārspīlēt ar devām. Norma ir viena līdz divas krūzes kafijas dienā. Ārste nerekomendē lietot uzturā termiski neapstrādātu jēlu zivi un gaļu, kā arī ēdienus no svaigām olām un mīkstos sierus no nepasterizēta piena.
D. Baranovska stāsta, ka topošajām māmiņām ir dažādi viedokļi par papildu vitamīnu lietošanu, bet, viņasprāt, tās nav antibiotikas vai antidepresanti, no kuriem vajadzētu vairīties. Magniju, jodu un dzelzi organismam nepieciešamā daudzumā ir iespējams uzņemt ar uzturu, tomēr folskābi un kalciju būtu nepieciešams uzņemt papildus. Folskābe ir īpaši noderīga, kad intensīvi aug auglis. Dienas deva ir viens miligrams.
Ginekoloģe stāsta, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts. Šis vitamīns nepieciešams ne tikai tāpēc, lai palīdzētu organismā uzsūkties kalcijam, bet arī uzlabo aknu darbību, nodrošina efektīvu nervu sistēmas funkcionēšanu. Tāpēc grūtniecēm būtu jādomā par tā uzņemšanu.
D. Baranovska atgādina, ka topošās māmiņas nav slimnieces, tāpēc nevajag pārtraukt sportošanu, ceļošanu, sauļošanos, iešanu pirtī. Tomēr tādās reizēs jāseko līdzi pašsajūtai un, ja vajag, jākonsultējas ar ārstu.
Trūkst dzemdību nodaļas
Apspriestas tika arī biežākās grūtniecības komplikācijas, valsts maksātie pabalsti, dzemdību iespējas un citi faktori. Baušķeniece Dace atklāj, ka mūspuses grūtniecēm ir jāuztraucas par vēl vienu svarīgu aspektu – vietu, kur bērniņu laist pasaulē. «Žēl, ka Bauskā vairs nav dzemdību nodaļas. Pirmie divi bērni nāca pasaulē tepat. Dakteri un slimnīcas kolektīvs jau zināms, pie savējiem ir vieglāk. Man augustā ir plānotas dzemdības, tāpēc drīz jābrauc iepazīt Jelgavas slimnīcu. Ceru, ka tur jutīšos ērti,» pārdomās dalās māmiņa.
Ginekoloģe stāsta, ka ne vienmēr bērns piedzimst tajā pašā laikā, kad mātei atraisās mātišķās jūtas. Tāpēc svarīgi izzināt grūtniecību no psiholoģiskā viedokļa. Par izjūtām, ko piedzīvo jaunie vecāki, tikšanās reizē runāja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas eksperts, ārsts psihoterapeits Oļegs Plesunovs. Viņš stāstīja, ka bērns piedzimst ar savu temperamentu, bet to, kādas būs rakstura vadošās emocijas un paštēls, nokopē no vecākiem. «Tas saturs, kas ir vecākiem, būs arī bērnam. Mazulis neko nevar aizgūt un iemācīties, kas nepastāv jau ģimenē,» skaidro psihoterapeits.
«Bērns pret sevi un jums jutīs to pašu, ko jūs jūtat pret sevi. Tāpēc jau tagad godīgi jāatbild uz jautājumiem par to, kā jūs jūtaties. Laikus jāstrādā ar sevi, lai bērns uzaugtu emocionāli veselīgā ģimenē,» rezumē Oļegs Plesunovs.
UZZIŅAI
Zināšanu pēcpusdiena ir portāla www.grutnieciba.lv informatīvā kampaņa, ko veido Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija.
Dažādās Latvijas pilsētās vasaras laikā notiks zināšanu pēcpusdienas topošajiem vecākiem. Speciālisti pirmajā reizē viesojās Bauskā. Vasaras laikā apmeklēs arī Smilteni, Saldu un Līvānus.
Valsts portāls www.grutnieciba.lv ir veselības nozares profesionāļu veidots portāls topošajiem un jaunajiem vecākiem, kurā apkopota uzticama informācija par grūtniecības norisi, veselības pārbaudēm, dzemdībām un mazuļa kopšanu.
Portālu veidojuši speciālisti no Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas.
