Veikalos no 1. jūlija cenas jānorāda tikai eiro. Tirgotāji pāreju uz jauno kārtību īsteno pakāpeniski, pircēji pie tās jau pieraduši.
SIA «Mārksmens» veikala Bauskas novada Codē vadītāja Dace Ruča «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka šoreiz neesot kā janvārī vienā naktī visas cenu zīmes mainījuši. Preču vērtību latos no cenrādēm noņem pakāpeniski. Divu valūtu neizmantošanu pircēji paspējuši atzinīgi novērtēt. «Pie eiro jau pieraduši, viens otrs saka, ir labi, ka neraksta vairs divas cenas. Esot lielāka skaidrība,» stāsta D. Ruča.
Arī Bauskas novada Budbergā veikala «Labklājības» pārdevēja Jolanta Volante stāsta, ka latus pircēji tikpat kā nepiemin. Kādreizējā valūta vienīgi izskan sarunās, kad spriež, cik daudz varēja nopirkt par latiem un cik maz tagad sanāk preču par eiro. Pie tā, ka cenās cipari ir lielāki, cilvēki ir pieraduši. «Neko daudz neviens nečīkst, jo tāpat nekas nemainīsies. Mums te pircēji galvenokārt ir pensionāri. Var zināt, kad kuram pensijas diena,» skaidro pārdevēja.
Veikalā, kas atrodas pāris kilometru no Lietuvas robežas, dažreiz iemaldās arī kāds kaimiņzemes pircējs. J. Volante cer, nākamgad, kad arī Lietuvā ieviesīs eiro, pircēju no pārrobežas varētu būt nedaudz vairāk.
Veikala «Agrimatco Latvia» Iecavā vadītāja Egita Savicka ir apmierināta, ka divu cenu periods beidzies: «Nebija jau tik briesmīgi, bet tomēr dažreiz sajuka gan pircējiem, gan pārdevējiem. Paskatās cilvēks uz mazāko cenu, beigās izrādās, ka jāmaksā vairāk.» Arī šajā veikalā visas cenu zīmes uzreiz nemainīs. Jaunajām precēm būs uzlīmes tikai eiro, vecajām paliks vēl abas cenas. «Pavērosim, ko teiks pircēji. Ja būs daudz iebildumu, ka joprojām divas cenas traucē, cenu zīmju nomaiņu paātrināsim,» piebilst E. Savicka.
Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā veikala «Vesko» vadītājas vietniece Violeta Kose stāsta, ka pārejas periods no lata uz eiro aizvadīts mierīgi. Sākumā vēl kādam pircējam sīknaudā «iemaldījušies» santīmi, taču tagad tas vairs nenotiekot. Tirgotavā sastaptā vietējā iedzīvotāja Baiba Joškāne atzīst, pie jaunās naudas pieradusi. Ielāgotas arī centu monētas. «Ko es tur varu iebilst vai neiebilst?! Ja reiz tā ir noticis, jādzīvo un jāskaita eiro. Vienīgais, kas nepatīk, ka šī nauda kaut kā ātrāk iztērējas,» secināja pircēja.
Cenu kāpumu pārtikas produktiem šī gada pirmajā pusē apstiprina arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) speciālisti. Salīdzinājumā ar pērnā gada decembri par 93 procentiem pieaugusi plūmju cena, vidēji par 86 procentiem dārgāki kļuvuši burkāni. Kāpušas arī salātu, sīpolu, mandarīnu, šampinjonu, saldā un skābā krējuma, bumbieru, vīnogu, sviesta un vairāku citu produktu cenas.
LTVC vadītāja Inguna Gulbe gan teic, ka valūtas maiņa nebūt nav vienīgais produktu cenu kāpuma iemesls: «Tas ir saistīts ar šo produktu sezonālajām izmaiņām, vai nu izbeidzoties vecajiem krājumiem, vai tirgū ienākot pirmajai ražai.»
