Kantrimūzikas festivāls, kas kļuvis par vienu no Bauskas zīmoliem, nedēļas nogalē, 11. un 12. jūlijā, pilskalna estrādē jau 16. reizi pulcēs līksmā un sirsnīgā žanra cienītājus. Šajos svētkos regulāri uz skatuves kāpj grupa «Klaidonis», kas pagājušo gadu aizvadīja jubilejas zīmē. 2012. gadā kopas līderis Māris Sloka svinēja 50. dzimšanas dienu, notika īpaša koncerttūre, kas pilnā sparā turpinājās pērn, kad grupa svinēja desmit gadus. Arī tagad «Klaidonis» nevar sūdzēties par pieprasījumu.
Kādu redzi grupas «Klaidonis» nākotni?
– Sastāvā nekas daudz nav mainījies. Ar Elmāru kopā muzicējām jau iepriekš. Grupas dibināšanas brīdī spēlēja Valdis un Vīgants, uzstājās mana sieva Dace, vēlāk pienāca klāt Zigmunds. Tad Daces vietā nāca mana meita Evija, bet tagad ir pavisam reti, jo viņa studē ārzemēs. Šo vasaru Evija pavada Latvijā, tāpēc kopā ar grupu uzstāsies Kantrimūzikas festivālā.
Grupa «Klaidonis» muzicē jau desmit gadus, un ceru, ka vēl ilgi spēlēsim kopā. Parasti krīzes posms ir divi trīs gadi. Ja tam tiek pāri, tad jau vajadzētu turēties. Priecē tas, ka mūs atkārtoti aicina uz tām pašām vietām, kur esam bijuši. Daudzi mūs gaida un mīl. Ceru, ka «Klaidonis» svinēs vēl vairākas apaļas jubilejas.
Lielākā daļa Latvijā pazīstamu mūziķu iztiku pelna ne tikai uz skatuves, arī tu strādā Bauskas mūzikas skolā. Kā vērtē muzikālo izglītību?
– Ar koncertiem sevi uzturēt var reti kurš – varbūt Maestro Raimonds Pauls un vēl dažas zvaigznes, pārējie kaut kur piepelnās. Ar muzikālo izglītību mūsdienās ir citādāk nekā agrāk. Padomju laikā mums bija tikai akadēmiskās mūzikas studijas. Tagad iespējas ir daudz plašākas. Mēs nevarējām sapņot par iespēju mācīties Lielbritānijā, Amerikā vai citviet. Kantrimūzika padomju gados bija svešvārds. Toties tagad var mācīties pie profesionāliem pasniedzējiem tieši to žanru, ko vēlies.
Kā vērtē Kantrimūzikas festivāla attīstības gaitu?
– Pirms aptuveni desmit gadiem Kantrimūzika un kovbojstils Latvijā bija modē. Tas bija pirmais bums, kad populārs bija viss – līnijdejotāji, atbilstīgs ģērbšanās stils, mūzika. Tagad modes vilnis ir pārgājis. Cepuri nost Ulda Ozoliņa un Mārtiņa Ružas priekšā par to, ka festivāls joprojām notiek un ir ieguvis starptautisku atzinību! Festivālā galvenais tomēr ir mūzika. Savukārt tas, cik lielu zvaigzni var atvest uz Latviju, atkarīgs no finansiālajām iespējām.
Pēdējos gados šķiet, ka festivāla popularitāte mazinās. Kādi zemūdens akmeņi varētu traucēt tā nākotnei?
– Kantrimūzikas festivāls ir, un ceru, ka būs. Domāju, reklāma varētu būt lielāka. Klausos radio un dzirdu, ka tur reklamē pagastu svētkus un citus nelielus sarīkojumus, bet par Kantrimūzikas festivālu Bauskā vēl neesmu dzirdējis. Nevajadzētu «peldēt» uz veciem lauriem. Rīgā jūnijā dziedāja gospeļmūzikas kvartets Ernijs Hāss un «Signature Sound». Arī toreiz reklāmas bija maz un zāle bija pustukša, lai gan tā ir pasaules klase – kantrimūzikas un gospeļa apvienojums. Viņus varētu aicināt uz festivālu.
Kantrimūzikas festivāls vienmēr ir bijis labestīgs, sirsnīgs un foršs pasākums bez nepatīkamiem incidentiem un negadījumiem. Vienīgi pagājušajā gadā daudzus nepatīkami pārsteidza zagļi, kas bija apmeklējuši telšu pilsētiņu. Tāpēc nevajadzētu taupīt naudu apsardzei, jo telšu pilsētiņa un tās gaisotne ir ļoti svarīga Kantrimūzikas festivāla daļa. Iepriekšējā gadā festivālā bija iespēja dziedāt karaoke. Diemžēl tās repertuārs galīgi neiederējās Kantrifestivālā. To gan vajadzētu pārdomāt – ja kantri, tad kantri!
Kā Kantrimūzikas festivāls ir iespaidojis Latvijas grupu popularitāti?
– Tam ir liela nozīme «Klaidoņa» popularitātes veidošanā. Sākumā piedalījos festivālā ar dažādiem sastāviem un nosaukumiem. Sapratu, ka vajag savu pastāvīgu grupu. Gribējās pienācīgi sagatavoties. Faktiski, vairāk vai mazāk, «Klaidonis» radās, pateicoties Bauskas Kantrimūzikas festivālam. Pēc tam kļuvām populāri.
Mūsdienās popularitāti rada televīzijas šovi. Kā klājas konkurencē ar jaunajiem māksliniekiem?
– Neesam saskārušies konkurences jomā ar televīzijas šovu dalībniekiem, jo mēs spēlējam citu mūziku. Protams, šovi ir ļoti svarīgi popularitātes celšanā.
Cik liela nozīme ir skatuviskajam tēlam? Nesen sastapu «Dakotas» līderi Edvīnu Zariņu bez cepures un ilgi domāju: «Kur es viņu esmu redzējis?»
– Ir gadījies līdzīgi. Sastopi kādu, un viņš mēģina atcerēties: «Kur es tevi redzēju? Varbūt kopā kaut kur esam strādājuši?» Tad uzlieku cepuri, un uzreiz pazīst. Citi maskējas, uzvelkot cepuri, bet man otrādi – maskējos, novelkot cepuri. Ja papēta kantrimūzikas izpildītājus ārzemēs – tur arī daudzi uzstājas bez speciāliem tērpiem. Reizēm gan kritiķi saka: ««Klaidonis» uz skatuves velkas, kā no ielas nācis.» Taču arī ārzemēs uz skatuves kāpj džinsu biksēs, T-kreklos, un tikai retais uzvelk kantrimūzikas stilam raksturīgos tērpus.
Pēc festivāla skatītāji bieži pārmet, ka skanējuši tikai vecie gabali. Ko tad saki?
– Tā ir visur pasaulē. Lai cik pazīstama grupa būtu, lielākā daļa klausītāju gaidīs nevis kaut ko jaunu, bet gan populāros gabalus. Jaunās dziesmas grib dzirdēt tie, kas regulāri nāk uz grupas koncertiem. Cenšamies iet vidusceļu – atskaņot populārākās dziesmas un kaut ko jaunu. No «Dakotas» gaida «Kurtizāņu ugunskuru» un «Dzeltenos aizkarus», bet «Klaidoni» bez «Mazās dvēselītes» no skatuves prom nelaiž.
UZZIŅAI
Grupa «Klaidonis»:
Māris Sloka – mūzikas un tekstu autors, vokāls, bass;
Valdis Rēbuks – ģitāra, vokāls;
Elmārs Jirgensons – sitamie instrumenti;
Vīgants Murelis – ģitāra, stīlģitāra;
Zigmunds Pogulis – taustiņi;
Evija Sloka – vokāls.
Pirmā uzstāšanās «dzīvajā», tikai ar citu nosaukumu notika 1999. gadā, pirmajā Kantrifestivālā Bauskā. Mainoties dažādiem nosaukumiem un nedaudz sastāvam, 2001. gadā grupa startēja ar nosaukumu «Klaidonis» un ierakstīja pa kādai dziesmai studijā.
Kopš 2004. gada, kad izlaida albumu «Gaidot mājās», grupa sāka aktīvi spēlēt klubos, festivālos u.c. Populāra tā kļuva 2005. gadā ar Māra dziesmu «Mazā dvēselīte», kura togad ieguva labākās dziesmas titulu Kantrifestivālā un pārliecinoši uzvarēja kā labākā dziesma «Šlāgeraptaujā 2005», kā arī saņēma Autortiesību bezgalības balvu par spēlētāko dziesmu Latvijas Radio.
Grupa 2005. gadā izdeva otro albumu «Tik ātri aizskrien laiks». 2008. gadā iznāca «Klaidoņa» labāko dziesmu izlase. Drīz nāks klajā jaunais albums «Pieskāriens».
