70 gadu jubileju svin Regīna Rauda Svitenē.
Rundāles novada Svitenes pagasta ilggadējā iedzīvotāja Regīna Rauda 10. jūlijā sagaidīja jau 70 gadu jubileju. Ģimene – dēli ar sievām un mazbērni – apsveikt atbraukusi jau svētdien, 6. jūlijā. Šoreiz pulciņā bija jau par vienu vairāk, jo saulgriežos piedzimis jubilejas pārsteigums – vēl viens mazdēls. Kaimiņienes un draudzenes uz svinībām ieradās tieši svētku dienā.
Liktenīgā kleita
Regīna Rauda bērnību pavadījusi Mežotnes pagastā, Bērzu un Garozas muižu apkārtnē. 1951. gadā sāka mācīties skolā un 1958. gadā to beidza ar teicamnieka diplomu. Vasarās bija strādājusi dārzniecībā un vēlāk aizgāja mācīties par grāmatvedi, kas nākotnē noteica Regīnas nodarbošanos. Jau sešpadsmit gadu vecumā sākusi brigadieres palīdzes darbu, bijusi komjaunatnē. Drīz Regīnu ievēlēja par kolhoza komjaunatnes sekretāri, un kolhoza priekšsēdētāja Elvīra Spure aicinājusi uz fermu par brigadieri. Bijis jāpiekrīt, jo komjaunatnes organizācijas vadītāja atteikties nedrīkstēja.
Regīna vienmēr ir smagi strādājusi un darījusi vairākus darbus paralēli – pavasarī, vasarā un rudenī bijusi brigadiera palīdze, grāmatvede un dārzniece, ziemā vēl pavāre. Ar lielāko algu nav varējusi lepoties, bet vienmēr esot gribējies iegādāties jaunu kleitu un aiziet uz balli. Pienāca brīdis, kad pašas šūtās katūna drēbes varēja nolikt malā un iegādāties pirmo zīda kleitu, kas tika uzvilkta uz vēlēšanu balli. Atpakaļceļā no svinībām kulba, kurā bija sasēdušies pārāk daudz cilvēku, sagāzās sniegā. Situāciju par labu vērst centās staltais un garais Vilnis, kaimiņu kolhoza agronoms, kurš nekavējās, izvilka dzeramo un sāka piedāvāt. Vēlāk Regīna tikusi uzaicināta uz pēcsvinībām dzīvoklītī kādu stāvu zemāk, un tā Viļņa un Regīnas ceļi savijās.
1963. gadā piedzima pirmais dēls Aigars, un Regīna ar Vilni kopīgi sāka veidot ģimenes mājas Svitenē, kur dzīvo vēl šodien.
1975. gadā Raudas sagaidīja jau otro dēlu Andi. Pēc tam, 1978. gadā, viņa sākusi strādāt lopkopības kompleksā «Vīksnas», tur sabija 16 gadus, līdz pat pensijai. Diemžēl 1992. gadā vīrs aizgāja mūžībā, taču Regīnai ir kupla ģimene – divi dēli, divi mazdēli un divas mazmeitas.
Gaiša galva no tēva
Regīnas tēvs ir bijis krievu karagūsteknis pie vācu saimniekiem, un Regīnas māte turpat strādājusi par kalponi. Regīna piedzimusi kara gados, un tēvs pazudis pēc bombardēšanas Jelgavā 1944. gadā. Bērnībā meiteni stingri audzinājis patēvs.
«No tēva man tas prāts tā vairāk attīstīts. Visu laiku mācos,» saka Regīna. Visu dzīvē ir iemācījusies un spējusi izdzīvot visos laikos. Visu, ko dara, apguvusi pati – adīšanu, šūšanu, ēst gatavošanu. Arī rakstura noturība esot Regīnas stiprā puse. «Bija plāns iet dzīvot pie mazmeitas Salaspils novadā. Bet vecu koku grūti pārstādīt, un nolēmu, ka palikšu tepat,» noteic jubilāre.
Vīndare un romantiķe
Brīvajā laikā Regīna labprāt gatavo dažādus ēdienus, strādā savā dārziņā, apkopjot puķu dobes, un, galvenais, – raudzē vīnus. Ir darījusi bērzu sulu vīnu, upenes ar jāņogām, upeņu, vīnogu vīnu. Agrāk ģimene turēja zemi un lopus, taču tagad palikušas sešas vistiņas, gailītis un suns. Divus gadus vecais suņuks ir pie ķēdes, un šim trūkst cilvēka draudzības, tādēļ saimniece ķēdes attālumā ir nolikusi krēslu, kur ik pa laikam pasēž un paglauda suņuku.
Tā sēžot un runājoties, Regīna atminas, ka agrāk no visas sirds patika audzēt zemenes, tagad jau to vairs neesot. Kad zemenes sāk gatavoties, ir jāaiziet laukā rīta agrumā, kad austošā saule apspīd uz salmiem guļošās ogas. Skats ir tik apbrīnojami skaists. Un jaunībā esot bijis jādodas ar blakusvāģi no Lietuvas robežas līdz Jāņukrogam. «Tad, braucot vasarā pa lauku ceļiem, zāles tais grāvjos ziedēja, un vīgriezes smaržoja. Tas bija tik brīnišķīgi, patiešām brīnišķīgi!» ar smaidu sejā teic Regīna.
