Iedomājieties, ka esat liela pašvaldības uzņēmuma vai iestādes vadītājs un jau desmit gadu lolojat milzīgu projektu! Beidzot pienācis brīdis, kad atrasts finansējums un varam ķerties pie projekta realizācijas. Varētu likties – atliek tikai cerēto īstenot!
Izrādās, patiesībā visu noteiks iepirkumu procedūra. Labi vēl, ja rezultātus neapstrīdēs. Piemēram, Mārupes novadā nesen ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta iepirkuma rezultātus apstrīdēja sešas firmas. Strīdēties var tik ilgi, kamēr projekts jātaisa no jauna. Tas, cik ļoti pieaug izmaksas pēc šādām darbībām, birokrātisko aparātu neinteresē.
Iepirkuma noslēgumā iegūstam uzņēmumu, kurš gatavs veikt darbus par zemāko cenu. Labi, ja tā ir konkurences cena, bet pieredze rāda, ka daudzi šādus projektus realizē uz apakšuzņēmēju un strādnieku rēķina, viņiem nesamaksājot. Turklāt, pat apkrāpjot darbiniekus vienā projektā, uzņēmējs var turpināt uzvarēt nākamajos konkursos. Pasūtītājam atliek priecāties, ja projektu izdodas paveikt un darbu veicēju firma nepasludina maksātnespēju realizācijas procesā.
Iepirkumu sistēmas izveides mērķis savulaik bija cīņa pret korupciju. Rezultāts gan ir krāpšanās, nemaksāšana, problēmas ar projektu īstenošanu. Turklāt birokrātijas pārstāvjus šajā sistēmā interesē tikai iepirkuma likuma precīza izpilde, nevis tā iespaids uz Latvijas ekonomiku, cilvēku un uzņēmumu attiecībām.
Valsts ekonomikas pamatā būtu jābūt godīgai uzņēmējdarbībai. Diemžēl iepirkumu sistēma pašreizējā veidolā godīgumu nodrošina vienīgi dokumentācijas aizpildīšanas izpratnē – tikai papīros.
