Zemkopības ministrijas (ZM) Zemgales reģionālā konference pagājušajā piektdienā Saulaines profesionālajā vidusskolā notika jau otro reizi ar nelielu pārtraukumu, šoreiz pulcējot ap 150 lauksaimnieku.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un skolas direktora vietniece mācību darbā Iveta Marušēna sveica viesus Saulainē, uzsverot lauksaimniecības ekonomisko nozīmi šajā reģionā un mērķi audzināt un atbalstīt spēcīgus lauku uzņēmējus.
Saskaņo Briselē
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka konferences galvenās tēmas – tiešo maksājumu sistēmu un lauku attīstības programmu (LAP) 2015. – 2020. gadā – ZM pārstāvji vēl saskaņo Eiropas Komisijā Briselē, tāpēc prezentācijās izklāstītais nav pēdējais variants. ZM informēs lauksaimniekus par galīgajiem lēmumiem, tiklīdz tie būs skaidri.
Jau vēstīts, ka pēc pēdējo pāris gadu cīniņa Eiropas institūcijās Latvijas zemnieki nākamajā budžeta periodā saņems nedaudz lielākus maksājumus, tomēr vairāki konferences dalībnieki uzsvēra, ka Eiroparlamenta deputātiem, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāturpina centieni panākt taisnīgāku atbalsta sadali.
No LAP atbalsta programmām šogad projektu pieteikšanai plānots atvērt tikai divas – investīcijas materiālajos aktīvos un LEADER, informēja ZM Lauku attīstības departamenta vadītāja Liene Jansone.
11 programmas, starp kurām ir arī lauku vides saglabāšanas projektu atbalsts, būs pieejamas nākamgad.
Vairāki nosacījumi
Ieguldījumiem materiālajos aktīvos kopumā paredzēts 501 miljons eiro, projektus Lauku atbalsta dienestā (LAD) plānots sākt pieņemt augustā. Saimniecība nevarēs pretendēt uz finansējumu, ja būs konstatēti pārkāpumi vides jomā, uzsvēra L. Jansone. LAD atbalstīs ieguldījumus lopu novietnēs, tehnikā, stādu un dārza sistēmu iegādē, pārstrādē, infrastruktūrā, meliorācijā.
Jaunums būs atbalsts tiem lauksaimniekiem, kuri ir jaunāki par 40 gadiem, pirmo reizi izveidojuši saimniecību un ir ar atbilstīgu izglītību. Šis atbalsta veids Eiropā kļuvis aktuāls tāpēc, ka zemnieki visur noveco, atzīst nozares vadītāji.
Savukārt tiešo maksājumu sistēmā no 2015. gada galvenais jaunums ir zaļināšana, kuras nosacījumi ir visai daudzveidīgi, tāpēc to skaidrošanai Lauku konsultāciju un izglītības centra paspārnē plānots rīkot dažādus seminārus. Nosacījumus skaidros arī lauku konsultanti pašvaldībās, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja Rudīte Jaunzeme no Bauskas un Aiga Saldābola no Vecumnieku novada.
Mazajiem jāizvēlas
ZM Tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Krieviņa uzsvēra, ka lielajiem saimniekiem turpmāk būs lielāka atbildība, proti, visiem, kas gadā saņem vairāk nekā 2000 eiro tiešmaksājumos, jāpilda finanšu disciplīnas nosacījums par maksājuma samazinājumu 1,5% apmērā. Savukārt ar aktīva lauksaimnieka kritēriju izpildi pašlaik paredzēts atbalsts vismaz 5000 eiro gadā.
LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš sīki skaidroja dažādos zaļināšanas kritērijus, kas prasa gan stingri ievērot kultūraugu maiņu, lai nenoplicinātu augsni, gan izpildīt 5% ekoplatības kritēriju no kopumā apstrādātajiem hektāriem. Septembrī LAD mājaslapā būs pieejams kalkulators, kurā katrs varēs aprēķināt, vai saimniecība izpilda šo nosacījumu.
Savukārt tiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu – 500 eiro gadā – citi standarta atbalsta maksājumi nebūs pieejami. Izvēle par atbalsta veidu, kas galvenokārt stāv priekšā tā dēvētajām naturālajām saimniecībām, būs pašu zemnieku ziņā.
Paši vainīgi
Gan lektori, gan J. Dūklavs atbildēja uz zemnieku jautājumiem, komentējot dažus konkrētus piemērus. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kā mainīsies atbalsta proporcija lielo un mazo saimniecību attīstībai, kas iepriekšējā budžeta periodā bija krietni par labu lielajām, ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš precīzi neatbildēja, skaidrojot, ka kopumā mazās un vidējās saimniecības no 2015. gada saņems lielāku atbalstu dažādās programmās. Vairāki zemnieki pauda viedokli, ka lielo intereses tiek lobētas arī projektu vērtēšanas kritērijos, proti, viens no nosacījumiem par sociālā nodokļa iemaksas apjomu dod priekšrocības lielākām saimniecībām, jo mazās parasti nodarbina tikai pašu ģimeni.
Savukārt J. Dūklavs uzsvēra, ka nav nemaz tik daudz mazo un vidējo zemnieku, kas varētu iegūt kredītus projektu finansējuma piesaistei. Pretimnākošākā esot banka «Citadele», par kuras pārdošanu runā valdībā. Turklāt starp citiem ministriem zemnieku pārstāvim esot grūti aizstāvēt nozares intereses, jo «zemnieki tikai ņem un ņem no budžeta, bet kaut kas arī jādod pretī». Jāatgādina gan, ka ZM pārziņā esošā mežu un pārtikas nozare ir starp lielākajām eksporta produktu ražotājām.
Solītā noslēguma diskusija un atbildes uz jautājumiem beidzās teju stundu agrāk, nekā paredzēts, kaut arī ministrs neatbildēja ne uz visiem auditorijas, ne internetā saņemtajiem jautājumiem. ZM pārstāvji solījās atlikušās atbildes publicēt ministrijas mājaslapā. Konferences tiešraides ierakstu var noskatīties Valsts lauku tīkla mājaslapā laukutikls.lv.
UZZIŅAI
Tiešo maksājumu struktūra 2015. – 2020. gadā*
Vienotais platības maksājums – aptuveni 45%;
zaļināšanas maksājums – 30%;
saistītais atbalsts – ap 15%;
mazo lauksaimnieku atbalsts – 10%;
jauno lauksaimnieku atbalsts – 2%.
* Provizoriskais sadalījums.
Plānotais atbalsta likmes pieaugums (eiro/ha)*
Gads Vienotais platības maksājums Zaļināšanas maksājums
2015. 58 34
2016. 67 39
2017. 76 43
2018. 85 48
2019. 93 52
2020. 93 57
* Šogad kopējā vienotā atbalsta likme ir 90 eiro/ha.
Dati: ZM
