Visi darbi rit atbilstoši grafikiem. Pieminekli dzejniekam Vilim Plūdonim Bauskā, Saules dārzā, atklās sestdien, 2. augustā. Par šo tēlnieka Ģirta Burvja apgalvojumu «Bauskas Dzīve» pārliecinājās pirmdien, 14. jūlijā, viesojoties mākslinieka darbnīcā Rīgā, Jaunsaules ielā.
Starp daudzdzīvokļu ēkām ie-skauta mākslinieka savrupmāja, kuras dārzā droši dzīvo putni, sētā daudz zaļumu un dažādu materiālu. Tur, saules apmirdzēts, skatāms teju pabeigtais dzejnieka piemineklis. Tas izgatavots no nerūsējoša tērauda. Ir veikti visi griešanas, pulēšanas darbi, atlikusi vienīgi termiskā tonēšana. Pēc tās sudrabbaltais metāls iegūs dzeltenīgu toni. Saules staros piemineklis atmirdzēs gandrīz visās varavīksnes krāsās. Ģ. Burvis atklāj – šis būs objekts, kurš uzsūks sevī gaismu, lai pēcāk to atdotu.
Mīļa pilsēta
Uzzinot par konkursu Viļa Plūdoņa piemineklim, tēlnieks nav daudz šaubījies, vai tajā piedalīties. Dzimis liepājnieks, tagad rīdzinieks, māk-slinieks ar ģimeni bieži apmeklē Bausku. «Šai mazpilsētai ir ļoti savdabīgs šarms. Esmu to izjutis gan daudzās vietās vecpilsētā, gan Bauskas pils apkaimē. Man mājās pie sienas ir fotogrāfija, kur kopā ar ģimeni esam uz Bauskas pils fona. Ļoti skaisti ir rakursi, kuros redzams ūdeņu izgrauztais Mēmeles krasts,» siltus vārdus pilsētai velta tēlnieks.
Viņam, kā vairākumam no mums, Viļa Plūdoņa vārds asociējies ar dažiem pamatstereotipiem: bērnu dzejoļi un «Zaķīšu pirtiņa», balādes par Salgales Madi un atraitnes dēlu. «Plūdonis ir latviešu bērnu dzejas tīrradnis. Šai atziņai pievienoju putnu tēlus, gulbja dziesmu debesjumā, tad klāt nāca patriotiskā dzeja. Man radās sava Plūdoņa dzejas izlase,» radošo procesu ieskicē Ģ. Burvis.
«Uz saulaino tāli»
Kopā ar dēlu Gaitu Burvi dzeja analizēta, liktas klāt un ņemtas nost rindiņas, līdz radies pieminekļa koncepts – «Uz saulaino tāli». Taču šis nav piemineklis vienai poēmai, bet kādai nozīmīgai Plūdoņa daiļrades niansei – tieksmei uz tālumu. Tādēļ ir gulbji, ir ceļa spieķis, arī veltījuma dzejolis «Tev mūžam dzīvot, Latvija!».
Ieraugot objektu, daži tajā saskatīs līdzību ar pieminekli Augusta Deglava romāna «Rīga» varoņiem «Rīdzinieki». Pirms pāris gadiem tas atklāts Rīgā, Grīziņkalnā. Ģ. Burvis skaidro, ka objektus vieno tikai autora rokraksts, taču izpildījums un tehnika ir atšķirīgi. «Rīdzinieki» veidots no tumša metāla, kurš tiek mehāniski izgaismots ar lampiņām, kas izvietotas lietussargos. Piemineklis Vilim Plūdonim ir gaišs, tajā rotāsies saules stari, netālo koku lapas, dzirksteļos strūklakas lāses.
Lāzergriezēji – liepājnieki
Ar datorprogrammu ir veidots teksts – izgrieztie burti, kuri laiž cauri gaismu. Lāzergriešanu veica Liepājā, SIA «Metālserviss», brāļi Arnis un Māris Baloži. Šie uzvārdi nav sveši sporta pasaulē, jo tieši šajā uzņēmumā tapa slieces mūsu izcilo bobslejistu kamanām. Izgrieztās un valcētās pieminekļa daļas atvestas uz Rīgu. Tēlnieka dārzā, palīdzot dēlam Gaitam, kā arī citiem meistariem, tās savienotas vienā objektā. Atlicis pēdējais darbs – termiskā tonēšana.
Uz dolomīta akmeņiem
Bauskā, Saules dārzā, pašlaik top pieminekļa pamatne. To noklās ar vietējā dolomīta akmeņiem. Tādējādi V. Plūdonis «stāvēs» uz savas dzimtās puses dolomīta un ar skatienu pavadīs jaunos gulbjus lidojumam uz saulaino tāli. Paredzēts, ka jau tuvākajās dienās metāla veidojumu varētu nogādāt Bauskā.
Radīt pieminekļus literārajiem tēliem vai literātiem ir gan grūti, gan viegli. Sabiedrībai ir savs, laika gaitā nostiprinājies viedoklis par rakstnieku un viņa daiļradi. «Šiem stereotipiem nav viegli pretoties, un varbūt nemaz arī nevajag. Tādēļ ar interesi veidoju šo objektu, kas nebūs tradicionālais «vīriņš pelēkā mētelītī». Tas ir kā literārs darbs, kuru katrs var lasīt un savā iztēlē radoši papildināt. Saules dārza vide tam ir lieliski piemērota,» pieminekli Bauskā iztēlojas
Ģ. Burvis.
Dzejas soli
Burtos «lasīsies» debesis, līdzās esošā strūklaka, koku lapas. Iespējams, bērni ar vecmāmiņām te varēs mācīties atpazīt burtus, skolēniem šī būs piemērota vieta literatūras stundām, jaunie dzejnieki te varēs uz gulbju spārniem lidojumā palaist savas vārsmas.
Kā jebkuram piemineklim, arī šim būs nepieciešama kopšana. Ģ. Burvis sola, ka īpaši apstrādātās nerūsējošā tērauda loksnes, kas dažviet ir piecus, citviet astoņus milimetrus biezas, neoksidēsies, tās neuzņems netīrumus, arī tehniski sabojāt tās nebūs viegli.
Mākslinieks iztēlē jau turpina objekta apkārtnes pilnveidošanu. Ir domāts, ka Saules dārzā būs divi literārie soli. To izveidē paredzēts izmantot to pašu tehniku, kas piemineklim. Šo solu noformējumā rastu vietu vēl citi V. Plūdoņa daiļrades varoņi. Ģirts Burvis rosina šādus objektus radīt vairākus, iespējams, ieviest Bauskā jaunu tradīciju – ik gadu vecpilsētā atklāt jaunu dzejas solu.
