50 gadu jubileju svin Māris Plēsnieks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas Vecumnieku posteņa vecākajam inspektoram – poste-
ņa komandierim Mārim Plēsniekam – šonedēļ apritēja apaļa jubileja – puse no simts. Jubilārs stāsta, ka 50 gadi ir tas laiks, kad īpaša komisija izvērtē ugunsdzēsēja piemērotību dienestam, tāpēc nav skaidrs, kāda būs viņa turpmākā nākotne.
Uzticīgs Vecumniekiem
Māris Plēsnieks bērnību pavadījis Ozolnieku novada Emburgā, mājās «Ozolkalni». Pirmās divas klases beidzis turpat, Salgales pamatskolā. Pēc tam vecākiem piedāvāja labu darbu un trīsistabu dzīvokli Vecumnieku novada Beibežos. Kopš tā laika Māris ir uzticīgs Vecumniekiem. «Man nepatīk mainīt dzīves apstākļus,» pamato jubilārs.
Viņš līdz 11. klasei mācījies Vecumnieku vidusskolā, pēc tam gadu studējis Rīgā, kur ieguvis rūpnīcu iekārtu remontatslēdznieka specializāciju. Skolu beidza ar sarkano diplomu un iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pēc pieciem gadiem ieguva inženiera diplomu un sāka strādāt padomju saimniecībā «Vecumnieki» par mehāniķi. Māris stāsta, ka 80 procenti traktoristu, arī virpotāju, atslēdznieku, fermas strādnieku un noliktavas pārziņu bija cietumnieki, kuri Vecumniekos izcieta sodu par avāriju izraisīšanu. «Ar tādu kontingentu ikdienā man vajadzēja tikt galā,» piebilst komandieris.
Saliedēta komanda
«Pienāca juku laiki, kopsaimniecība sāka šķobīties, un man piedāvāja darbu pie ugunsdzēsējiem. Šogad aprit 16 gadu, kopš esmu dienestā,» stāsta Māris. Jubilārs atminas, ka sākumā padomju saimniecība uzturēja divas ugunsdzēsības mašīnas un piecus darbiniekus. Ugunsnelaimes brīžos vajadzēja skan-dināt trauksmes sirēnu un gaidīt palīgus – brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Ir bijuši ugunsgrēki, ar ko Mārim nācies tikt galā pilnīgi vienam.
Pašlaik viņa pakļautībā Vecumniekos strādā 13 darbinieku. «Vadītājs bez labas komandas neko nevar sasniegt. Ja redzi, ka cilvēks darbam pievēršas ar sirdi un dvēseli, tad pretī sniedz to pašu,» tā savstarpējās attiecības kolektīvā komentē priekšnieks. Viņš stāsta, ka ikdienā strādā saliedētā komandā, uz kuru var paļauties jebkurā brīdī. «Domāju, ka vīri var paļauties arī uz mani. Esmu teicis, ka man var zvanīt 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, 365 die-nas gadā,» tā M. Plēsnieks.
Pirms apmēram pieciem gadiem Vecumnieku posteņa komandierim piedāvāts līdzīgs amats Bauskas daļā, bet viņš no tā atteicās. Māris uztraucās, ka nepaspēs izveidot un ap sevi pulcēt uzticamu komandu, kā arī negribēja pamest darbabiedrus.
Apvieno ar hobiju
Jubilārs, strādājot dienestā, piedzīvojis spilgtas emocijas – gandarījums par paveikto nereti mijās ar skarbo apjausmu par dzīvības trauslumu. Reiz jubilāra dzimšanas dienā degošas mājas gruvešos ugunsdzēsēji atrada bojāgājušo, kuru nebija paguvuši izglābt.
Vecumnieku posteņa komandieris uzskaitījis, ka laikā no 1991. ga-da bijuši vairāk nekā 2100 izbraukumi – tostarp 763 ugunsgrēki, 74 gadījumos bijis jāveic glābšanas darbi, piemēram, ceļu satiksmes negadījumos, dažādās dabas stihijās, ūdensnelaimēs un citur. «Emocionāli grūtāki ir glābšanas darbi, jo tajos parasti ir iesaistīti cilvēki,» atklāj ugunsdzēsējs. Viņš stāsta, ka ceļu satiksmes negadījumos palīdzību bieži nākas sniegt Bauskas ugunsdzēsējiem, jo pilsētai iet cauri lielceļš A7.
Darbs nav tikai cīņa ar nelaimi vai papīru kārtošana, dienesta pienākumus jubilāram ir izdevies apvienot ar hobiju. Mārim vienmēr tuvs bijis sports – viņš trenējas volejbolā un ilgus gadus dēlu Rolandu ir vedis uz basketbola treniņiem un sacensībām. Tāpēc tagad viņš regulāri organizē dažādas ugunsdzēsēju sacensības. «Pēdējos gados darbinieki tajās piedalās kā pēc nerakstīta likuma. Tas ko labu liecina par mūsu komandu,» piebilst posteņa komandieris.
