44 gadu jubileja Dacei Praulītei.
Daces senči, tāpat kā viņa pati, ir baušķenieki, dzīvojuši te jau paaudzēs. Taču viņas raksturs un dzīves uztvere nav īsti zemgaliska, tā varētu būt aizgūta no kādas temperamentīgas tautas.
Laimīgās atmiņas
Dace dzimusi 17. jūlijā plkst. 7 no rīta. Citas sakritības viņa nav pamanījusi ar «lucky seven» (‘laimīgais septiņnieks’) skaitli, taču, iespējams, jau tie ir darījuši savu. Septiņi simbolizē prasmi filozofēt, zinātkāri, spēju iedvesmot, un šīs īpašības piemīt jubilārei. Īpaši tās esot aktivizējušās laikā pirms dzimšanas dienas. Tas nav nekāds jaunums, ka mēnesis pirms svētkiem tiek saukts par maģisku laiku. Vienus nomoka depresija, citi rūpīgāk apcer savu nākšanas pasaulē jēgu.
Dace jau no mazotnes neesot mierā stāvētāja. Viņa ātri kļuvusi patstāvīga, neatkarīga no citu vēlmēm un viedokļiem un ļoti daudz laika pavadījusi savā nodabā, izklaidējot pati sevi. Īpaši mīļas atmiņas saistās ar vecmammas Marijas un vectēva Arnolda, īstu darbarūķu un zemnieku, mājām Pilsrundālē. Lauku māja meža ielokā pie upītes, turklāt ar daudz lopiem, bijusi Daces pasaku namiņš. Tur latviskā garā svinēti katri svētki, un visspilgtākās Jāņu atmiņas viņai saistās tieši ar bērnību un Pilsrundāli. Ne tikai svētki, bet arī ikdiena bijusi košās krāsās izkrāsota. Viņas vectēvs bija mežsargs, un vairāki radi – mednieki. Šķiet, vienīgais dzīvnieks, ko Dace mežā nav sastapusi, ir lācis.
Arvien meklējumos
Dace skolā bijusi aktīviste, ilgus gadus spēlējusi basketbolu – bijusi starp īsākajām, taču ņiprākajām un žiperīgākajām meitenēm komandā –, darījusi daudz citu, iespējams, prātā nesavienojamu lietu. Rādās, ka sevis meklēšana viņai sākusies jau agrā vecumā.
Arī pašlaik Dace sevi sauc par labāku iespēju meklētāju profesionālajā lauciņā. Kādi tik amati nav atrodami viņas CV, dažreiz pat darba devēji pozitīvi brīnās par plašo pieredzi. Un kurš gan teicis, ka visu mūžu jānostrādā vienā darbavietā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem? Dace pieļauj, ka nevēlēšanās pieciest kādas darba nebūšanas, iespējams, nav pati apsveicamākā rīcība, taču, no otras puses, dzīve jau ir tikai viena. Tāpat kā nevar dzert negaršīgu kafiju, nedrīkst aizvadīt darba gadus vietā, kas nav domāta tieši tev.
Pašlaik Dace ir komercraidījumu producente kanālā LTV7. Tas ir sirds darbs, taču ne maizes darbs. Iepriekš strādājusi «Mediju namā», finanšu sektorā un pat apguvusi friziera profesiju, taču, kā viņa pati saka, aizvien tik daudz vēl ko gribas.
Kaislība – grāmatas
Daces ikdienā cauri gadiem grāmatas ir lielākā kaislība. Īpaši nopietnā literatūra. Kopš viņa māk lasīt, mīļi esot klasiķi – Rainis un Aleksandrs Čaks –, no pasaules pērlēm tas ir Ernests Hemingvejs. Daces bibliotēkā ir viņa kopotie raksti, un, šķiet, lasītas visas viņa grāmatas, pat pa vairākām reizēm, to vidū, protams, «Ēdenes dārzs.
Pašlaik Dace ir stabila kliente Bauskas bibliotēkā. Tur grāmatām esot sava aura, prieku radot šad tad tajās atrastie konfekšu papīriņi un pirkumu čeki, kas citiem kalpojuši kā grāmatzīmes. Dace lasot vēja spārniem, dažreiz pat nemanot, ka rīts pienācis.
Pašlaik viņa lasa Maikla Grūbera «Gaisa un ēnu grāmatu» par mūžam aktuālo tēmu – Šekspīru. Tā kārtējo reizi rada pārdomas par to, ka pasaulē nav vienas patiesības. Varbūt arī Šekspīrs bijis tikai aktieris, kas «ielikts» kā literāro sacerējumu autors? Tieši tāda dzīve Dacei patīk – ar sasprindzinājumu, lai nav garlaicīgi.
