Nākamais jautājums. Te jūs visi redzat, septiņi. Kas pērk, par cik, viss skaidrs. Visi piekrīt. Tālāk – nolikuma apstiprināšana. Jauna amata vienība. Viss labi pārskatāms. Balsojam! Visi par. Nākamais – jauna amata vienība no 1. septembra. Ceru, ka visi iepazinušies. Te viss uzrakstīts. Vai ir jau kāds kandidāts? Jā, ir uzrunāts, bet neatklāšu, kamēr viss nav apstiprināts… Balsojam –
visi par. Nākamais jautājums. Man jāziņo, bet dokuments ir citādāks, nekā apstiprinājām komitejā. Jā, mēs mazliet pamainījām, bet tur nav nekas būtisks…
Un tā tas turpinās līdzīgā garā. Neko nesaprotat? Tātad neesat bijuši pašvaldības domes sēdē. Laikam vienalga, ka to ierakstīšana un publiskošana internetā atcelta, jo no šiem murgiem tāpat neko nevar saprast. Un nav teikts, ka arī aizgājuši saprastu, jo ir vien daži deputāti un darbinieki, kas grib un prot skaidri un precīzi formulēt sakāmo, nosaukt skaitļus, datumus, termiņu, uzdevumus, summas… Apspriežamie dokumenti «neiesvaidītajiem» nav pieejami, lai gan likums to paredz, bet deputāti iedūruši degunus datoros. Neesmu droša, ka visi izredzētie lēmumprojektus izlasījuši un saprot, par ko balso. Sabiedrībai, kaut arī esam tie, kas maksā algu deputātiem un pašvaldību darboņiem, arī pēc sēdes pie pilnas informācijas par domes lēmumiem grūti tikt. Piemēram, ja pavaicāsit, cik degvielai mēnesī iztērē pašvaldības dienesta auto, saņemsiet atbildi – tik, cik paredzēts. No atklātības nenomirsim…
Diez, kā būtu, ja mēs laikrakstā atļautos šādu izteiksmes veidu un valodu. Jau tagad, ja kaut par mata tiesu kļūdāmies, mēģinot atšifrēt birokrātiski samudžinātos tekstus, saņemam nevis sakarīgu paskaidrojumu, bet augstprātīgu pamācību, kā žurnālistiem jāstrādā. Ak, zinu – nākamreiz ielikšu precizējumu domes stilā, tas gan taču derēs!
