Kā šogad izskatās augļu, ogu, dārzeņu un labības laukos, kādas prognozes?
Ideāli apstākļi
Andis Arājs, Iecavas novada saimniecības «Jaunstrīķeri» īpašnieks:
Sīpoli un kartupeļi aug labi. Kaut arī ir nedaudz mitrāks, kartupeļus miglojam noteiktajos termiņos, un lakstu puve nedraud. Sīpoli briest labi. Kaut arī pēdējais lietus piegāza lokus un tie vairs neceļas, vēl mazliet jānogaida, uz 1. augustu jāsāk domāt par vākšanu.
Šogad ir tā retā vasara, kad ik pa laikam smuki nolīst, varbūt pāris vietās ir sakrājies par daudz mitruma, bet kopumā laiks ir ideāls. Vasarāju labība briest labi, lauki ir ideāli. Ziemāji, ko nepārsējām, faktiski ir iznīkuši. Pavasarī no sala sabojātajiem ziemāju sējumiem pārsējām 30% platību, 20% atstājām, bet atstātajās labība ir reta, pa vidu aug viss kaut kas cits, lai arī lauki ir migloti.
No kopējās platības trešdaļa palikusi ziemāju, vasarāju šogad ir vairāk. 40 ha sastādīti kartupeļi,
15 ha – sīpoli. Pērn bija līdzīgi. Graudu platības ir lielākas, jo šogad jauna nomas zeme pienāca klāt. Dārzeņus audzējam tajā pašā apjomā, jo ir zināms, cik var pārdot, cik noglabāt, tas atkarīgs no noliktavas izmēra. Poļu audzētāju spiedienu tirgū jau sāk just, no sīpoliem līdz salam jātiek vaļā, jo tad cena var pavisam nokrist. Kaut arī par ražu šogad nevaram žēloties, tā ir laba arī citur Eiropā, un mūsu tirgus ir par mazu, cenu nenosaka.
Par maz siltuma
Anna Logina, zemniece Vecumniekos:
Apstrādājam 23 ha zemes, audzējam dažādus dārzeņus un zemenes 1 ha platībā. Ražojošās zemenes šogad neienesa tik daudz, jo jūnijā tām bija ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi. Slapjuma bija tā vairāk, tas kaitēja, arī vēsais laiks. Mums stādi ziemā neizsala, tāpēc cerējām, ka būs labi. Ziedēja normāli, taču pēc tam it kā ogas bija, bet nenogatavojās, kad jau sāka bojāties. Mīnusos neesam, bet nav tik daudz, kā gaidīts.
Var jau plānot ražu, bet visu noteic augstāki spēki. Kādreiz, kad mums nebija tik daudz zemeņu, vienugad tīri labi ieņēmām, un nākamgad jau plānojām, kur ieguldīsim naudu. Taču nākamajā gadā laiks bija pavisam nepiemērots zemenēm un arī lielākā platībā raža bija sliktāka. Mēs stādus turam trīs gadus, pēc tam izaram un liekam citu kultūru.
Mums ir tikai rudens šķirņu kartupeļi un kāposti. Audzējam arī puķkāpostus un ķirbjus, bet pēdējiem arī laiks bija nelabvēlīgs, tiem vajag siltumu, tāpat kā gurķiem. Pagaidām kartupeļi rādās normāli, bet vēl labi jānovāc. Kāpostus paši skābējam un vedam uz tirgu. Esam mazā saimniecība, kas audzē dažādas kultūras, kas savā starpā kompensē, ja kaut kas neizdodas. Esam tie, kas uztur laukos dzīvību, tikai reizēm liekas, ka mūsu valstij īsti neesam vajadzīgi.
Vasarāji kā ziemāji
Andris Grantiņš, Bauskas novada Codes pagasta saimniecības «Eriņi» īpašnieks:
Rapši, kas pārziemojuši, izskatās normāli, pārziemojušie kvieši arī briest labi. Vasarājus, ja būs labvēlīgs klimats un nekas dramatisks nenotiks, pēc ievākuma kulsim līdzīgi ziemas kviešiem. Vasarā daba mūs lutinājusi, un labi, ka vasaras kvieši nezināja, kas notika ar ziemas kviešiem. Ja neuznāks kas nedabīgs, būsim viegli izsprukuši cauri. Vasaras rapši arī ļoti labi rādās.
Mums šogad Latvijā raža nebūs bagāta, bet citas valstis cer uz lielu masu, jo tur labība ziemā neizsala. Tie lauki, kur ziemāji palikuši dzīvi, ir lieliski – vārpas lielākas, graudi rupjāki, jo laikapstākļi bija ideāli. Esmu pārsējis 60% ziemas kviešu un 40% rapšu. Ja nebūtu kailsala, mēs šogad varbūt vāktu rekordražu.
Ieņēmumus noteiks cena, kas pašlaik biržā nav augsta. Citur Eiropā labība neizsala, tikai Latvija kā tāda nelaimes sala cietusi visvairāk. Jūras piekrastē ziemāji ir pavisam dzīvi, dienvidos aiz Panevēžas arī. Baltkrievijā ziema nav nodarījusi skādi, Krievijā cietis tikai viens reģions.
